Staburags.lv ARHĪVS

Akmens asara kā atgādinājums

Evita Apiņa

2008. gada 16. jūnijs 21:19

1698
Akmens asara kā atgādinājums

Sestdien iepretim vecajai Neretas pagastmājai Pētera Lodziņa ielā atklāja piemiņas akmeni komunistiskā režīma represiju upuriem. No šīs ēkas pagraba 1941. gada 14. jūnijā izveda vairākus desmitus neretiešu, bet šobrīd pagastā dzīvo 22 represētie.

Lai gan karogi šajā dienā plīvoja ar melnu lenti, skulptūras atklāšana neretiešiem bija gaidīts un arī priecīgs notikums. Lietus uz brīdi aizskaloja sāpīgās atmiņas un asaras pār neretiešu vaigiem, bet atnestie ziedi vēstīja – mēs atceramies un godinām tos, kuri neatgriezās.

Tiem, kuru ģimenes cieta no komunistiskā režīma, skulptūra “Sāga” ir kā apliecinājums – baisie notikumi nav izsvītroti no Latvijas vēstures un Neretas pagasta ļaužu atmiņas.
Skulptūras atklāšanā piedalījās arī Neretas luterāņu baznīcas draudzes mācītājs Aldis Pavlovičs: “Piemineklis šajā vietā bija jau apmēram mēnesi pirms tā oficiālās atklāšanas. Kādu vakaru, ejot mājās, redzu – uz akmens sēž mazs nosmulējies puišelis, kūļā kājas un skatās uz skulptūru. Apmulsis domāju, kā man vajadzētu rīkoties – izstāstīt, ka te nedrīkst sēdēt, vai priecāties, redzot, ka šī vieta “atdzīvojas” caur bērniem.” Skulptūru iesvētīja Skaistkalnes paulīniešu klostera priesteris Tēvs Jānis.
Neretietis Tālis Zālītis, atceroties tā laika notikumus Neretā, jautāja: “Cik gan “sapuvušai” varai bija jābūt, lai tā baidītos no septiņas dienas vecas meitenītes un sirmas paralizētas māmuļas, kuru aizveda nestuvēs?”.

Skulptūru “Sāga” tēlnieks Indulis Ranka sācis veidot jau pirms desmit gadiem. “Kopš jaunības mani savā varā turējis Raiņa lugas “Uguns un nakts” iedarbīgais spēks. Īpaši saistīja prologs ar Laika veča, Krīvu krīva un Orākula tēlu: “Reizi miers tiem gariem solīts,/ Mēness staru tilti ved uz jaunu cilti,/kas to cīņu vedīs galā”. To es gaidu piepildāmies atjaunotajā Latvijā mūsu kopīgajā darbā un sadzīvē,” atklāj tēlnieks.

Laika veča plastiskais tēls ir radies vēl senāk – mākslinieka bērnībā. Viņa tēvs un trīs viņa brāļi bija muzikanti lauku godos. Tēva vijolei grifa volūtas vietā bija tās darinātāja meistarīgi izgriezta veča galva ar gudru, dziļdomīgu izteiksmi, kas bija majestātiski varena. “Šo veča galvu gan tieši, gan netieši savās skulptūrās esmu izmantojis vairākkārt, līdz beidzot tā savu pilnīgāko izteiksmi ieguva “Sāgā”,” stāsta Indulis Ranka.