Staburags.lv ARHĪVS

Neretas pirts pārvērtības

Evita Apiņa

2008. gada 1. jūlijs 16:03

1086
Neretas pirts pārvērtības

Neretas pirts Aizkraukles rajonā ir vienīgā, kas pieder pašvaldībai, un to apsaimnieko komunālās saimniecības nodaļa. Šobrīd pirts pāris mēnešu ir slēgta, jo tajā notiek remonts. Pirtī  pārmūrē lāvas krāsni un flīzē pērtuves grīdu.

Neretas pirts celta 1953. gadā. 55 gadu laikā ēkai nav veikts kapitālais remonts, vairāku desmitu gadu laikā tā piederējusi dažādiem īpašniekiem. To, ka šāda pirts, ko apsaimnieko pašvaldība, ir vienīgā Aizkraukles rajonā, apstiprināja arī Veselības inspekcijas Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Laila Zālīte. 

Visu reizē nevar

Neretas pagasta padomes komunālās nodaļas vadītājs Rihards Trukša stāsta: “Katru gadu pašvaldības budžetā paredzēti līdzekļi pirts labiekārtošanai un remontam. Nav tik daudz naudas, lai veiktu kapitālo remontu un visu izdarītu vienā reizē, tāpēc katru gadu izvērtējam, kas tobrīd būtu nepieciešamākais. Katru vasaru pirti pāris mēnešu slēdzam, arī šobrīd. Ēkai uzklāts jauns jumts, iekšpusē izremontētas ģērbtuves, izgatavoti jauni apģērba skapīši, noflīzētas grīdas, ierīkota ventilācijas sistēma un nomainītas caurules.”
Ēkas fasāde pēdējo desmit gadu laikā ir krāsota tikai vienreiz, tāpēc šobrīd tā izskatās noplukusi. “Ja no šogad pirts remontam plānotās naudas kaut kas paliks pāri, tad krāsosim fasādi vismaz no ielas puses. Svarīgāk ir, lai pirtī būtu laba pērtuve, lāva un patīkamas telpas, jo tikai tad neretieši gribēs šurp nākt,” teic Rihards Trukša.

Papildmaksa par ilgāku pēršanos

Neretas pirti mēnesī apmeklē ap 80 cilvēku, tāpēc maksas par pusotru stundu — Ls 1,50 (pensionāriem, bērniem, studentiem ir lētāk) — nav nekādu lielo ienākumu. Lielākā daļa apmeklētāju uz pirti nāk pērtuves dēļ, tāpēc ieviesta papildu maksa par katru nākamo pusstundu. Pirti kurina tikai nedēļas nogalē, nedēļas vidū to neizmanto, bet ziemā nākas iekurt arī biežāk, lai neizsalst. Ēka ir celta un plānota tieši tā, lai tajā būtu pirts, tāpēc ir sarežģīti kaut ko pārveidot vai izveidot kādu atpūtas zāli, lai pirti varētu izmantot, piemēram, saviesīgiem pasākumiem, kas būtu papildu ienākumu avots.
Rihards Trukša tomēr ir noskaņots pozitīvi — neretiešiem pirts ir vajadzīga, un tā būs arī turpmāk, jo šurp pērties brauc arī cilvēki no tuvējiem pagastiem: “Cilvēkiem ir izveidojušās savas pirtī iešanas tradīcijas, zinu, ka arī apģērba skapīši ir “sadalīti”. Ja skapītis aizņemts, cits pat ir gatavs gaidīt.”