Zinātnieki prognozē šīgada ražu

2008. gada 2. jūlijs 19:59

1608

Zemkopības zinātniskā institūta zinātnieki Skrīveros rīkoja ikgadējo lauku dienu “Laukaugu audzēšana bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā”. Lauku dienā piedalījās zemnieki no Aizkraukles un Jēkabpils rajona, kolēģi no Latvijas Lauksaimniecības universitātes, firmu “Agrimatco Latvija” un ”Syngenta” pārstāvji, lauksaimniecības nozares žurnālu darbinieki, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra un rajonu konsultāciju biroju vadītāji.

Pētījumi bioloģiskajā lauksaimniecībā

Zemkopības Zinātniskajā institūtā ar pētījumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā nodarbojas jau kopš 2002. gada. Šajā laikā sertificēta desmit lauku augu seka 43 hektāru platībā, kurā ietvertas visas kultūraugu grupas. Zemkopības zinātniskā institūta vadošais pētnieks J. Vigovskis atklāja bioloģiskās augu sekas lauka tapšanas vēsturi, lietotajiem agrotehniskajiem pasākumiem nezāļu ierobežošanai un barības vielu nodrošināšanai. Lielu vērību augsekā Skrīveros pievērš dažādiem tauriņziežiem, kas augiem ir galvenais slāpekļa avots. Vadošā pētniece Ludmila Agafonova stāstīja par dažādu kultūraugu mistru veidošanas iespējām bioloģiskajā lauksaimniecībā. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes doktorante Anita Anševica sākusi pētīt dažādu gumiņbaktēriju celmu ietekmi uz lauka pupu augšanu un attīstību, lai noskaidrotu piemērotākos celmus.

Zemnieki var salīdzināt

Zemkopības institūtā veic Valsts augu aizsardzības dienesta pasūtīto saimniecisko īpašību novērtēšanas (SĪN) testu, nosakot gan Latvijā selekcionēto, gan ievesto kultūraugu šķirņu ražību, ražas kvalitāti, fenoloģiskās fāzes, slimību izplatību, lai iekļautu šķirnes Augu šķirņu katalogā. Interesentiem bija iespēja aplūkot dažādas vasarāju — auzu, kviešu, miežu — un ziemāju — tritikāles — šķirnes gan bioloģiskajā, gan konvencionālajā lauksaimniecībā.

Lauksaimniecības doktori Biruta Lejiņa un Andris Lejiņš izrādīja ar Augu seku stacionāru, kurš Skrīveros ir jau 30 gadu. Zemnieki varēja aplūkot un salīdzināt vairākas augu sekas ar dažādu graudaugu īpatsvaru, to potenciālo ražību, nezāļainību un slimību izplatību, kā arī izvērtēt nepieciešamos agrotehniskos pasākumus un izmaksas katrā no augu sekām, lai iegūtu augstas un kvalitatīvas ražas.

Pētnieks Aivars Jermušs pamatoja dažādus mikroelementus saturoša lapu mēslojuma efektivitāti vasaras kviešu sējumos.

Latvijā katru gadu palielinās rapša audzēšanas apjomi. Lauksaimniecības doktores Lilijas Borovko vadībā notiek pētījumi par līpvielu izmantošanu, lai rapša sēklas pasargātu no izbiršanas, tādējādi samazinot ražas zudumus nogatavošanās laikā. Jau iespējams prognozēt kultūraugu ražību, mūsu darbs turpinās, un rudenī varēsim apkopot iegūtos rezultātus.

Staburags.lv ARHĪVS

Zinātnieki prognozē šīgada ražu

Kategorijas