Staburags.lv ARHĪVS

“Bērziņi” — bioloģiskā sēta Koknesē

Evita Apiņa

2008. gada 9. jūlijs 16:34

1913
“Bērziņi” — bioloģiskā sēta Koknesē

Marijas un Voldemāra Slaviešu zemnieku saimniecībā “Bērziņi” mani sagaida smaidoša saimniece, toties ar aizdomām manī raugās melns taksis Volframs un drošības pēc arī ierejas. Pēc mirkļa interesi par mani izrāda arī sarkancekulains gailis. Kokneses pagasta padomes rīkotajā konkursā “Sakoptākā sēta” “Bērziņi” pērn ieguva nomināciju “Bioloģiskā sēta”.

No vilnas izgatavo segas

“Bērziņos” Slaviešu ģimene sākusi saimniekot pirms 17 gadiem. Kad atnākuši, iekopto krāšņo puķudobju un ābelīšu rindas vietā auguši vien alkšņi un pāris priedīšu. Zemnieku saimniecībā arvien prāvs ganāmpulks, pēdējos gadus gan tas samazināts, un šogad aplokā kopā ar aitām āboliņu kāri plūc tikai Raibaļa.

“Aitas mums bijušas visu laiku. Tagadējā ganāmpulkā divas aitiņas atvestas no  Kvēpenes Cēsu rajona, auns iegādāts Ogres rajona Aderkašos. Tagad jau ir pieci jēri, bet visi — auni. Oktobrī gaidām otro metienu, jo jēri dzimst divas reizes gadā un parasti vairāki. Ganāmpulka apjoms katru gadu svārstās, ir bijis pat divdesmit un vairāk aitu, tagad — astoņas. 'Romanovas' šķirnes aitas gaļa ir garšīgāka, bez specifiskās piegaršas un vairāk atgādina kazas gaļu. No aitu vilnas izgatavo materiālu, kas ir līdzīgs vatelīnam, no tā šujam segas, pietiek sev un radiem. Adu arī cimdus un zeķes,” stāsta Marija Slaviete.

Izaudzē pašu tīrumos

Bioloģiskā saimniecība “Bērziņos” ir jau vienpadsmit gadu, iepriekš Slavieši audzēja arī dārzeņus, ko veda uz zaļo tirdziņu. “Līgums kā bioloģiskajai saimniecībai beidzas šogad, un es domāju, to vairs neatjaunot. Ja neko nepārdodu, nav vērts, bet kārtot sertifikātus un citus vajadzīgos dokumentus ir pārāk apgrūtinoši un arī dārgi,” atklāj koknesiete. Aitām un vistām savos tīrumos izaudzē auzas, griķus, miežus un rudzus, pietiek  visiem un vēl paliek pāri.

Pērn speciāli konkursam izgatavota jauna pastkastīte, mājas norāde, dēls pagalma vidū ierīkoja arī karoga mastu, kas reizē bijusi dāvana Marijas kundzei 70. dzimšanas dienā. Šobrīd saimnieko kopā ar dēlu Kārli un vedeklu Ievu, atjauno un paplašina dzīvojamo māju. “Līdz vasaras beigām ceram izremontēt mājas otro stāvu, tad man būs istaba, kur nolikt stelles. Gribu aust. Esmu noaudusi jostu dēlam, tagad to gribu noaust arī vedeklai.”

Koknesiete stāsta, ka bijis visādi — kādu vasaru pagalmā gribējies daudz puķu, tad sapirkusi petūnijas un tās podos karājušās vai katrā zarā. Šogad  dobē   pati no sevis izveidojusies puķu izlase —  neaizmirstulītes, topinambūrs, īrisi, lilijas, pie mājas izaudzis māteres krūmiņš. “Vismīļākais šovasar bija rododendrs, kas jau noziedēja,” teic koknesiete.