Staburags.lv ARHĪVS

Pinkainie lopiņi sakopj apkārtni

Evita Apiņa

2008. gada 23. jūlijs 16:29

3148
Pinkainie lopiņi sakopj apkārtni

Latvijas Jauno zemnieku kluba rīkotajās karjeras dienās viesojāmies Mazzalves pagasta zemnieku saimniecībā “Krasti B”, kur saimnieko Ādamu ģimene. Apskatījām ganāmpulku, iepazinām saimnieku dienas ritmu, darāmos darbus un uzzinājām aktuālāko gaļas pārstrādē.

 

Lai gan ekoloģiskā saimniecība “Krasti B” pieder Oskaram Ādamam kopā ar sievu Aiju, karjeras dienu organizēšanā iesaistījies vecākais dēls Kaspars. Viņš arī izvadā viesus pa ganībām, stāsta un rāda, kā ģimene saimnieko.

Kaspars Ādams atklāj, ka viņu ganāmpulkā ir ap 150 lopu: “Precīzi skaitījuši neesam, šobrīd daudzām govīm dzimst telēni, kādu pārdodam. Mums ir vairāki desmiti 'Šarolē' un 'Sīmentāles' šķirnes govju, teļu, bullēnu, un pāris vaislas buļļu.

“Krasti B” ienākumus gūst, eksportējot teļus (tikai bullēnus) uz Eiropu, kā arī pārdodot vaislas materiālu vietējiem zemniekiem. Eiropas Savienības valstīs lielākoties pieprasītas ir 'Šarolē', 'Limuzīnas' un 'Sīmentāles' šķirnes govis.

Savukārt 'Hailandes' šķirnes pinkainie lopiņi mums ir mājdzīvnieku vietā. Kā paši smejam — apnika turēt suņus, ieviesām šo ganāmpulku.” Ādami hailandiešus audzē nevis gaļai, bet tur, lai lopi sakoptu apkārtni — neļautu pļavām aizaugt ar krūmiem.
'
Hailandes' šķirnes liellopi, tāpat kā meža dzīvnieki, labi iedzīvojušies kokiem un krūmiem aizaugušās ganībās. Viņiem nepieciešama tikai regulāra dzirdināšana, ziemā siens turpat sniegā, bet, lai paglābtos no sliktiem laika apstākļiem — nojume, kur rodams aizvējš.

Zemnieku saimniecībā ir ap 200 hektāru zemes, lielākoties — ganības. Kaspars kopā ar jaunāko brāli Jāni mums ar vērienu izrāda īpašumus — pie gotiņām brienam pāri laukiem. Mums pat tiek piedāvāta iespēja vienu dienu vecam telēnam ausīs iesist “klipšus”, no kā gan visas atsakāmies. Un labi vien ir, jo pēc tam, kad jaunais saimnieks nomaļus no ganāmpulka telēnu ir notvēris, piespiedis pie zemes, lai vieglāk “iešaut” numurus, viņa īdēšana un blēšana izraisa trauksmi un paniku pārējā ganāmpulkā. Pussimts govju viena pēc otras brāžas uz mūsu pusi, kur, viņuprāt, mazajam dara pāri.

Fakts.

Latvijas Gaļas liellopu audzētāju asociācija šogad svin desmit gadu jubileju, tajā ir 165 biedri.


Gaļas liellopu audzēšana Latvijā ir sākusi attīstīties, patlaban pie mums audzē aptuveni 19 līdz 20 tūkstošu tīršķirnes un to krustojumu gaļas liellopu.
Baltijas reģionā nav govju trakumsērgas, jo govis nebaro ar kaulu miltiem, kas ir galvenais slimības avots. Tāpēc jaunlopi nobarošanai un viņu gaļa ir pieprasīta Eiropā.
Eiropas Savienības valstīs liellopu un teļa gaļas patēriņš aug — 2001. gadā tas bija 6,71 miljons tonnu, bet pērn jau 8,62 miljoni tonnu.