Staburags.lv ARHĪVS

Apļveida varavīksni lemts redzēt tikai īpašiem cilvēkiem

Silvija Piļka

2008. gada 23. jūlijs 16:44

1780
Apļveida varavīksni lemts redzēt tikai īpašiem cilvēkiem

Aizkraukles rajona dāmu apvienība “ARDA” reizi gadā rīko lielāku labdarības pasākumu. 2006. gadā tāda bija divu dienu nometne lauku sievietēm Bebros, šovasar --- daudzbērnu ģimenēm Staburaga pagastā.

Lai iegūtu pamatfinansējumu nometnes organizēšanai, apvienības “ARDA” vadītāja Inguna Štāle ar palīdzēm izstrādāja projektu “Vide --- stipras ģimenes pamatnosacījums”. Naudu (Ls 600) šim pasākumam piešķīra Aizkraukles rajona padome. Taču ne ar kādu naudu nav novērtējama tā aizrautība, labestība un enerģija, ar kādu apvienības dāmas gatavojās šai nometnei, ziedojot darbdienu vakarus, brīvās dienas, miega stundas un arī savus personīgos līdzekļus.

Piecas ģimenes kā viena

Aptaujājot vietējās pašvaldības, apvienība “ARDA” šoreiz nometnei izvēlējās piecas dažādas ģimenes. Vienu ģimeni varbūt nomāc ikdienas rūpes, kādai trūkst materiālo iespēju, bet citai vajadzīgs kāds, kurš pamudina un dod stimulu kādam kopīgam ģimenes pasākumam.

No Skrīveru pagasta nometnē piedalījās Zariņu ģimene ar trim meitām, no Kokneses pagasta --- Rita Vesere ar trim bērniem, no Aizkraukles pagasta --- Laila Rozentāle ar četriem dēliem, no Staburaga pagasta --- Skudrovu ģimene. Viskuplākā nometnē bija Strigunu ģimene no Aizkraukles desmit cilvēku sastāvā. Par šo ģimeni, kuru piemeklēja ugunsnelaime, “Staburags” jau vairākkārt rakstīja.

Nometnē visas piecas ģimenes un pasākuma rīkotājas tā sadraudzējās, ka kļuva par vienu lielu saimi.

Vietējie palīgi --- nesavtīgi

“ARDAs” dāmām ļoti daudz palīdzēja vietējie cilvēki. Staburaga pagasta padome neprasīja nekādu samaksu par nometnes vietu un izmantoto inventāru, staburadzieši pļāva zālājus un palīdzēja uzkopt apkārtni, zemnieks Oskars Dālderis parūpējās, lai nometnes dalībniekiem netrūktu mūzikas, aizkrauklietis Andris Rozentāls un staburadzietis Arnis Štāls veica daudzus vīriešu darbiņus, kuri dāmām vien nebūtu pa spēkam. Īsts balsts visiem bija Vīgantes pamatskolas sporta skolotājs Vitauts Galvanausks, organizējot visas sporta sacensības. Viņa sieva, latviešu valodas skolotāja Ināra Galvanauska, bija nepārspējama gides lomā, vadot ekskursiju pa Staburaga pagastu. Lielākā daļa nometnes dalībnieku, pat viesi Iveta un Vidvuds Medeņi, Staburaga pagastā ne reizi nebija bijuši!

Teltis, Daugava un plosti

Uzaicinātās ģimenes Staburaga pagastā nokļuva gan nometnes rīkotāju mašīnās, gan ar vietējo pašvaldību atbalstu, gan personīgo transportu. Daugavmalā neilgā laikā “izauga” telšu pudurītis. Lielās teltis, kur pusdienot un paglābties no lietus, ja tāds uznāktu, jau bija uzcēlušas “ARDAs” dāmas ar saviem palīgiem. Bija sagatavota arī ugunskura vieta, stūrītis upmalā, kur ierīkota talantu darbnīca, rotaļu placis un viss pārējais vajadzīgais. Nometnes dalībnieki vēlāk teica --- esot bijis pārdomāts katrs sīkums, viss noritējis tik raiti, ka nebijis laika ne garlaikoties, ne laiski atpūsties.

Sporta sacensībās olimpiešu cienīgus rezultātus neviens, protams, nesasniedza, taču savstarpējo cīniņu veidi bija izdomāti tik interesanti, ka izsmieties varēja gan lieli, gan mazi. Īpaši jautrības stafetē, kad vajadzēja skriet maisā, šaut ar kaķeni, nest olu šķīvītī, stūrēt zāles pļāvēju ar bumbu uz tā utt. Sacentās arī šautriņu mešanā, gorodku spēlē un tautasbumbā. Visvairāk patika plostnieku sacensības Daugavā, airējoties uz speciāliem koka plostiņiem.

Talantu darbnīcā māksliniece Dzintra Cepure mācīja, kā apgleznot parastus upmalas akmeņus. Mazie nometņnieki bija tā aizrāvušies, ka būtu apkrāsojuši vai visus Staburaga laukakmeņus, ja vien pietiktu krāsu!

Modina mednieku taure

Nometnes viesi Iveta un Vidvuds Medeņi senlatviešu rotaļās tā prata visus aizraut, ka malā nepalika neviens no gandrīz 50 nometnes dalībniekiem. Daudzi, kuri šādā pasākumā piedalījās pirmo reizi, teica --- nemaz neesot zinājuši, ka rotaļāties esot tik interesanti...

Vakarēšana pie ugunskura, dziesmu dziedāšana, dažādu nostāstu teikšana --- tas viss pieder pie vasaras nometnes gara. Vēl jo vairāk tad, ja vakars ir silts, jauks un bez lietus. Vakarā visas piecas ģimenes, uzliekot uz speciāli sagatavota plostiņa pa svecei, palaida to Daugavā kā ģimenes vienotības simbolu.

No rīta visus modināja un uz rītarosmi aicināja skaļš mednieka taures pūtiens. Arī par rīta cēliena neparastāku pavadīšanu nometnes rīkotājas bija padomājušas --- visām ģimenēm bija jāpiedalās sviestmaižu noformēšanas konkursā. Rezultāts, protams, pašiem arī jānotiesā. Par sātīgām un gardām maltītēm divas dienas gādāja “Meduslācis” ar īpašnieci Ingunu Kronbergu vadībā un palīdzēm Indru un Rutu.  

Pašu vāktas tējas

Štālu ģimenei piederošajā pļavas nostūrī lasīt dažādas zālītes tējām nometnes dalībnieki devās tēju pazinējas Antas Kučeres vadībā un ar īpašu grāmatu rokās. No pašu salasītajiem augiem pēc tam veidoja tēju maisījumus un gatavoja tējas konkursam.

Staburaga pagasta ciemiņus izklaidēja arī apbrīnojami dzīvespriecīgais liliju selekcionārs Jānis Vasarietis. Nometnes pieaugušie dalībnieki klausījās “pērles” no viņa neizsmeļamā anekdošu krājuma.

Neaizmirstamas atmiņas

Cienājoties ar “Meduslācī” cepto garšīgo kliņģeri, nometnes dalībnieki apkopoja divās dienās piedzīvoto un nespēja izteikt vārdos prieku par divām skaistajām dienām pie Daugavas. Arī nometnes rīkotājas --- “ARDAs” dāmas --- bija ļoti gandarītas, ka spējušas sagādāt neaizmirstamas atmiņas kaut nelielai daļai rajona ģimeņu.

Par Staburagā pavadītajām dienām visām ģimenēm atgādinās īpašs ceļojumu pulkstenis ar uzrakstu “ARDA”, bet katram dalībniekam --- rāmītī ievietota fotogrāfija ar kādu skaistu mirkli nometnes laikā. Rāmīšus izgatavoja aizkrauklietis Andris Rozentāls.

Par to, ka nometne izdevās, laikam gādāja arī kāds tur, augšā, jo lietus nebija, toties varēja novērot kādu pavisam neparastu parādību --- apļveida varavīksni. “ARDAS” vadītāja Ingūna Štāle ir pārliecināta --- kaut ko tādu lemts pieredzēt tikai īpašiem cilvēkiem. 

Lielais vasaras pasākums noslēdzies, bet “ARDA” jau domā par nākamo, jo nemaz  tik tālu nav Ziemassvētki, kad labdarība atkal kādam būs ļoti vajadzīga.