Staburags.lv ARHĪVS

Zāļu vietā kazas piens

2008. gada 21. augusts 00:01

7033
Zāļu vietā kazas piens

“Gravās” dzīvo saskaņā ar dabu

Valles pagasta piemājas saimniecībā “Gravas” Taiga un Aivars Kugelbergi audzē 'Zānes' šķirnes kazas. Šobrīd ganāmpulkā ir 13 slaucamu kazu un 13 jauno kaziņu. Jau trešo gadu saimniekiem liels palīgs ir uzticamais kazu gans — vācu aitu sugas suns Arguss. “Laikam par tik labu ganu Arguss kļuvis, jo pašu iemainījām pret kazu,” teic saimniece.

Iemaina pret ragaini

“Gravu” pagalmā mūs sagaida Taigas kundze ar Argusu — suns no saimnieces neatkāpjas ne soli. “Ar suni visu var sarunāt, ja vien runā. Dzīvnieks ir jāmāca, jārāda, kas un kā viņam jādara. Par labi padarītu darbu Argusu vienmēr slavējam un samīļojam, bet par draiskulībām arī sabaram. Kopš mums ir suns, kazu ganīšana ir kļuvusi daudz vieglāka — Arguss lieliski tiek galā ar ganāmpulku, un kazas savu ganu respektē. Kad nomira mūsu iepriekšējais mājas sargs, padzirdējām, ka Madonā ir tieši tāds suns, kāds mums vajadzīgs, turklāt saimnieki piedāvāja atvest viņu līdz mūsmājām. Kad jautāju, cik par suni jāmaksā, saimnieki par to negribēja ne dzirdēt, tad jautāju — varbūt gribat kaziņu? Tā arī Argusu iemainījām pret kazu,” teic saimniece Taiga.

Tikai ģimenes galdam

Saimnieks Aivars Kugelbergs todien bija devies uz Aizkraukli, tāpēc saimniecību izrāda un par kazām stāsta Taigas kundze: “Vallē atgriezāmies deviņdesmito gadu sākumā, esam tā sauktie Breša zemnieki. “Gravu” vietā tolaik bija aizaugušas pļavas, visapkārt krūmi un vecs ābeļdārzs. Esmu daudzus gadus nostrādājusi par dārznieci, tāpēc sāku ar dārza iekopšanu un apkārtnes sakārtošanu, bet kazkopībai pievērsāmies vēlāk. Pa kādai kazai saimniecībā bijis vienmēr, bet tikai pēdējos četrus gadus ar kazkopību nodarbojamies nopietni, esam arī Latvijas kazu audzētāju apvienības biedri.”
“Gravu” saimnieki siltumnīcā audzē tomātus, piparus, baklažānus, gurķus un citus dārzeņus, laukā aiz mājas — kartupeļus. “Visu darām tikai ģimenei, lai bērniem un mazbērniem ir ekoloģiski tīri produkti. Mums ir trīs meitas — Antra, Sandra un Nora — un seši mazbērni, vasarās mums ir pilna māja un daudz palīgu un ēdāju. Mazbērni vakaros neiet gulēt, pirms katrs nav izdzēris puslitru tikko slaukta kazas piena,” stāsta valliete.

Brīvas “meitenes”

Taigas kundze atklāj, ka viņa kazu audzēšanā sākumā pieļāvusi kļūdas: “Tagad uzreiz redzu citu kazaudzētāju pieļautās kļūdas un zinu, kas kazām patīk, kas nepatīk. Kazas nedrīkst piesiet, un es to nedaru. Kazai jābūt brīvai, lai viņa pati varētu izvēlēties, kuru miziņu, kuru zālīti apēst, jo lopiņš jūt, kas viņam tobrīd vajadzīgs. To saku no pieredzes un pēc izslauktā piena garšas un kvalitātes. Pavadā turētas kazas pienu nevar salīdzināt ar to, kas izslaukts no brīvlaistas kazas. Manas”meitenes” ir brīvas!”
Vai ganāmpulks, izmantojot to, ka saimnieki viņas laiž brīvībā, kādreiz neieklīst kaimiņa laukā, neapmaldās, vai pirms slaukšanas laika nav jāmeklē?
“Kazas savu teritoriju pārzina un tālāk nelien. Protams, kazas “notīrījušas” jauno lazdu stumbriņus, apgrauž ābeles, bet vispār ēd to, kas pašām garšo. Saimniekojam ar dabai draudzīgām metodēm, tāpēc kazas barojam ar speciālām granulām. Par slaukšanu man nav jāuztraucas, kazas laiku ievēro labāk nekā dažs labs cilvēks. Pamēģini tikai nokavēt, kad kazas ieradušās uz slaukšanu — viņas būs dusmīgas!”.

Pārbauda “uz savas ādas”

Taigas kundze kazas slauc ar rokām divas reizes dienā. Šogad nopirkts piena dzesētājs, nākamgad Kugelbergi plāno pirkt arī slaukšanas aparātu, jo visu uzreiz nevar atļauties. Pavasarī viena kaza dod apmēram divus litrus piena dienā, vasarā — līdz četriem litriem. “Tas mums nav bizness, pienu izlietojam paši — dzeram svaigu, gatavoju biezpienu, siera bumbiņas ar ķiplokiem eļļā, sēju Jāņu sieru, un tagad esmu iemācījusies gatavot arī “riktīgu” sieru, tādu, ka var griezt ar nazi,” teic saimniece.
Par kazas piena vērtīgajām īpašībām un tā lietošanu Kugelbergi lasījuši arī grāmatās, bet vislabākais veids — pārbaudīt, to dzerot. Taigas kundze stāsta, ka vīrs slimo ar astmu un iepriekš slimības dēļ katru gadu ārstējies slimnīcā, taču pēdējos gados, kopš viens no galvenajiem produktiem ģimenē ir kazas piens, slimība ir norimusi. “Piena doto labumu vēroju bērnos un mazbērnos, viņu enerģijā. Tas ir mīts, ka, dzerot kazas pienu, var iegūt ērču encefalītu. Mēs kazas vakcinējam, vairākas reizes mēnesī nododam pienu analīzēm,” teic kazu saimniece.