Vasaras smarža tējas paciņā
Saražotais “ceļo” uz Rīgu
Skrīveros, bioloģiskajā saimniecībā “Ragāres”, šobrīd novāc šīgada ražu. No saimniecībā izaudzētajām zālītēm, ārstniecības augiem un garšaugiem Māra Vaivare gatavo tējas un garšaugu maisījumus. Šovasar ir arī laba plūmju raža — Skrīveros augušās plūmes, sakārtotas glītās kastītēs, nonāk rīdzinieku galdā.
Mājražošana dzīvoklī
Saimniecība dibināta 1992. gadā, un viss, kas “Ragārēs” tiek audzēts, ir ekoloģiski tīrs. Saimniecībā ir hektāru liels augļudārzs, kurā aug ābeles, bumbieres, plūmes un arī vairāku sugu eksotiskie augļukoki. Pirms nedēļas saimniecībā notika seminārs par bioloģisko ražošanu augļkopībā, speciālisti pārrunāja augļu un ogu pārstrādes iespējas, jaunākās tehnoloģijas un iespēju sadarboties.
Saimniece Māra Vaivare Skrīveru dzīvoklī novāktos augus gatavo zāļu tēju maisījumiem: “Veselības problēmu dēļ šogad būs mazāk tēju veidu nekā citus gadus. Dzīvoklī mums notiek mājražošana, te ir arī augu žāvējamais skapis. Tā kā visi augi vēl nav novākti, nezinu, cik daudz un kādas tējas šogad būs. Noteikti būs “Rīta tēja”, kuras pamatā ir citronliāna, “Vakara tēja” ar vīgriezēm un apiņiem, “Māmiņu tēja” un “Zālīšu tēja”.”
Aromātu pasaule
“Ragārēs” jau vairākus gadus gatavo arī garšaugu maisījumus, kuru sastāvā ir desmit, vienpadsmit dažādu garšaugu. “Maisījumos ir pētersīļi, selerijas, dilles, puravi, baziliks, origano, estragons, lupstājs, koriandrs un citi. Katrs augs ir ar izteiktām īpašībām, savu smaržu, bet, saliekot kopā, tie viens otru tikai papildina,” teic Māra Vaivare.
Lai savu produkciju varētu pārdot ar Latvijas ekoprodukta emblēmu, saimniecībai jābūt Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrei un vismaz trīs gadus jāstrādā pēc bioloģiskās saimniekošanas principiem. “Turpinām darboties kā bioloģiskā saimniecība, līgums noslēgts vēl nākamajiem pieciem gadiem. Mūsu ražotās tējas, garšaugi un izaudzētie augļi nonāk ekoveikalos Rīgā. Patlaban gatavoju lavandu, ko izmantošu smaržu spilventiņos,” stāsta skrīveriete.
Augļus dod vēl septembrī
Saimniece stāsta, ka šovasar viņai darbošanās vairāk dzīvoklī, bet lielākais palīgs ir mazdēls Jānis. Viņš kārto dokumentus, brauc uz iestādēm un ir arī augļudārza “saimnieks”. “Viņš lasa plūmes, kārto kastītēs un nogādā tās tirdzniecības vietās. Šovasar plūmju raža ir ļoti laba. Dārzā ir lielākoties divu šķirņu plūmjkoki —
'Komēta' un 'Skoroplodnaja', kas ražo vēl visu septembri. Augļudārzs ir Klidziņas nogāzē, un kalnā vienmēr ir mazāk miglas, tas ir viens no iemesliem, kāpēc plūmes parasti agri nogatavojas,” stāsta “Ragāru” saimniece.
Skrīveros izaudzētās plūmes “ceļo” uz galvaspilsētu — glītās 600 gramu kastītēs ar “Ragāru” vārdu tās pircējus gaida ekoveikalos.
“Lai gan plūmes ir ļoti vārīgas un ātri bojājas, mūsu audzētās no veikalu plauktiem pazūd ātri. Jāspēj tik rīdziniekiem piegādāt,” teic Jānis Vaivars.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra