Stipendija — stimuls izzināt vēl vairāk
Aizkraukliete Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes 2. kursa maģistrante Lāsma Līcīte šajā studiju gadā ir Jāņa Čakstes vārdā nosauktās stipendijas ieguvēja. Svinīgā pasākumā Lāsmu Līcīti sveica Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta “Aučos” — Jāņa Čakstes dzimtas mājās.
Izšķir pārliecība
Pieminot Jāni Čaksti kā novadnieku un viņa ieguldījumu Latvijas valsts veidošanā, Čakstes dzimta un Latvijas Lauksaimniecības universitāte 2006. gadā izveidoja Jāņa Čakstes stipendiju Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem. Stipendijai var pretendēt vienu reizi studiju laikā sekmīgie pamatstudiju studenti, sākot no 2. kursa, un maģistranti, kuri uzrakstījuši zinātnisku pētījumu par Jāņa Čakstes sabiedrisko un politisko darbību.
Šogad Jāņa Čakstes stipendijai bija pieteikušies četri kandidāti. “Visi rakstījām darbu par vienu tēmu — “Konstantīns Čakste un Latvijas Centrālā padome”, kuru vēlāk prezentējām. Pēc darba prezentācijas komisija izvirzīja mani un vēl vienu pretendentu — Jāni Jansonu — un nevarēja izšķirties, kuram no mums piešķirt stipendiju. Mūsu darbus iepazina Čakstu dzimtas pārstāves, arī viņas nevarēja izlemt, jo bijām līdzvērtīgi konkurenti. Piešķirot stipendiju man, izšķirošā bija darba pārliecinošā prezentācija, tā vismaz sacīja komisija,” atklāj Lāsma Līcīte.
Iepazīst valsts pagātni
“Rakstot darbu “Konstantīns Čakste un Latvijas Centrālā padome”, ieguvu dziļāku izpratni par Latvijas vēsturi un tās dižgariem. Gan Jānis Čakste, gan viņa dēls Konstantīns Čakste ļoti daudz darīja, lai Latvija būtu brīva un demokrātiska. Ne velti Konstantīns Čakste teica: “Es zinu, ka Latvija atgūs neatkarību, es tikai nezinu, vai mēs to piedzīvosim.” Un, lai šo mērķi sasniegtu, tika darīts ļoti daudz ne tikai politiskajā ziņā, bet arī garīgajā. Jānis un Konstantīns Čakstes centās latviešos ieaudzināt un attīstīt tādas vērtības kā atbildību, godaprātu un mīlestību pret tēvzemi, latvietību. Kad rakstīju šo darbu, biju Nīderlandē, kur studēju apmaiņas programmā, un šis darbs man ļoti palīdzēja apzināties un novērtēt to, ka esmu latviete, un ar lepnumu visiem teikt, ka nāku no mazas, bet tradīcijām un vērtībām bagātas valsts. Tikai zaudējot to, kas mums ir, varam novērtēt tā patieso vērtību. Un, esot svešumā, novērtēju un sapratu, cik sāpīga ir bijusi mūsu valsts pagātne un cik ļoti cilvēki ir cīnījušies, lai īstenotu savu sapni par demokrātisku un neatkarīgu valsti. Tāpēc to vajadzētu novērtēt ne tikai ar vārdiem, bet arī darbiem,” pārliecināta Lāsma Līcīte.
Strādā un studē
Pēc atgriešanās no studijām Nīderlandē Lāsma sāka strādāt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē par asistenti — stažieri, kur pasniedz studentiem saimniekošanas mācību. Šobrīd maģistrante visus spēkus koncentrē maģistra darbam, kas jāaizstāv pavasarī. Stipendiju — 130 latu mēnesī — Lāsma Līcīte saņems vienu akadēmisko gadu — desmit mēnešu. “Stipendija, protams, ir atbalsts ikdienas izdevumiem, bet vēl svarīgāk ir tas, ka šī stipendija ir arī lielisks stimuls izzināt savu valsts vēsturi vēl dziļāk. Esmu tiešām priecīga par saviem atklājumiem un iegūto informāciju. Jo zināšanas ir tā lieta, ko mums neviens nevar atņemt. Pašlaik cenšos savus studentus motivēt pieteikties Kārļa Ulmaņa vai Jāņa Čakstes stipendijām, jo tas ir lielisks atbalsts studentam studiju gaitās, kā arī fantastisks iemesls iepazīt savas valsts dižgarus,” domā Lāsma.
Lāsma Līcīte iepriekš bijusi arī Sociālo zinātņu fakultātes Pētera Birkerta stipendijas ieguvēja un pirms diviem gadiem — Kārļa Ulmaņa stipendiāte.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra