Saimniekošanas metodes noskata Dānijā

2008. gada 1. oktobris 18:16

1793

Kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle — A” šīgada raža gandrīz ir novākta, palicis tikai deviņi hektāri pupu, kas vēl nav gatavas. Šobrīd nobeigumam tuvojas arī sējas darbi, jāiesēj vien 100 hektāros kvieši. Sēju plānots pabeigt jau šonedēļ.

Pirmo gadu audzē zirņus

Kooperatīvās sabiedrības “Aizkraukle A” īpašnieks ir dānis Flemmings Utofts Jensens, un šobrīd ir Dānijā. “Staburagam” par šīgada ražu kooperatīvajā sabiedrībā stāsta mehāniķis Māris Lasmanis: “Pavisam apsēts 1500 hektāru, no tiem 35 hektāros iesēta zāle, 230 hektāros — ziemas rapsis, 100 hektāros — rudzi, plānots apsēt vēl 300 — 400 hektāru ar ziemas kviešiem.”

Šogad saimniecībā pirmo reizi audzēti arī zirņi, kas iesēti pēc īpašnieka iniciatīvas. Dānijā pēc zirņiem esot liels pieprasījums, par tiem arī labi maksā, un īpašnieks meklē pēc iespējas izdevīgāku ražas realizācijas veidu. No hektāra izdevies novākt piecas tonnas zirņu. “Rudenī, vācot ražu, apstiprinās latviešu tautas sakāmvārds: “Ko sēsi, to pļausi!”. Kā zemi sagatavo sējai, kā to apstrādā, cik daudz tajā iegulda — to visu var just rudenī. Protams, liela nozīme ir arī labvēlīgam laikam, bet daudz kas lauksaimniecībā atkarīgs no cilvēku pieredzes,” pārliecināts Māris Lasmanis.

Mācās no dāņiem

““Aizkrauklē A” strādāju jau desmit gadu, varu salīdzināt, kas mainījies, kas uzlabojies. Saimniecībā ieviestas vairākas no dāņu fermeriem aizgūtas metodes, ko varam izmantot arī mēs. Vasarā Dānijā biju pieredzes apmaiņā, redzēju, kā tur saimnieko, un ir lietas, kas der arī mūsu saimniekošanas apstākļiem. Izaudzētos miežus sūtām uz Dāniju, kur tos izmanto alus ražošanā, lielāko daļu kviešu un rudzu realizējam Latvijas tirgū, daļu sūtām arī uz Dāniju.

Saņemam arī dažādus Eiropas Savienības atbalsta maksājumus, kas ir svarīgi gan lielam, gan mazam saimniekam. Raugoties uz ekonomisko situāciju valstī, esmu pārliecināts, ka ikvienam jācīnās par sevi — esi sīkzemnieks vai strādā lielā saimniecībā. Domāju, ka uz valdības atbalstu lauksaimniecībā nav ko cerēt,” pārliecināts Māris Lasmanis.

Izmanto modernāko tehniku

Par šīgada ražu Māris Lasmanis spriež — esot pietiekami laba gan karstajai un sausajai vasarai, gan lietainajam rudenim: “Ziemas rapsis auga 100 hektāros, izdevās nokult divarpus tonnas no hektāra. Salīdzinot ar pagājušo gadu, raža nebija pārāk laba. Kviešu raža gandrīz tāda pati kā pērn — sešas tonnas, bet rudzu — piecas tonnas no hektāra. Ziemāji šogad auguši labāk par vasarājiem, tos ietekmēja vasaras lielais sausums. Šogad nokultie graudi bija mitrāki, nācās tos kaltēt ilgāk nekā citus gadus.”

Kooperatīvajā sabiedrībā ir visa jaunākā tehnika, lielākoties strādā ar firmas “John Deer” traktoriem. Iegādāti arī jauni kombaini, un strādniekiem tehnisku problēmu, kas traucētu laikus apstrādāt tīrumus, nav.

“Sējas un ražas novākšanas laiks paiet darbā, bieži vien strādājam līdz pusnaktij. Arī oktobrī tīrumos vēl būs, ko darīt. Ziemā, kad nav lauku darbu, remontēsim kalti, tīrīsim grāvjus un aizaugušās pļavas, būs dažādi meža darbi. Ziemā remontējam arī tehniku un sagatavojam pavasarim sējmašīnas,” stāsta Māris Lasmanis.

Staburags.lv ARHĪVS

Saimniekošanas metodes noskata Dānijā

Kategorijas