Antikvāru lietu kolekcionētājs

2008. gada 21. oktobris 08:34

2211

Edgars Gūtmanis dzīvo Daudzesē un ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes 4. kursa students, taču lielā mācību slodze viņam neliedz nodarboties ar to, kas pašam patīk. Edgaram ir daudz vaļasprieku, bet šobrīd brīvais laiks tiek veltīts antikvāru lietu kolekcionēšanai, nedaudz mazāk — fotografēšanai. Mēs ar Edgaru esam skolasbiedri, tāpēc uzrunājam viens otru ar "tu”.

— Kā radās ideja kolekcionēt antikvāras lietas?

— Pusaudža gados man bija vecs mopēds, kuram visas detaļas bija oriģinālas. Mani tas ieinteresēja, sāku ar spēkratu fotogrāfijām un informācijas vākšanu. Tagad esmu kļuvis par vecu motociklu neglābjamu pielūdzēju un līdz šim brīdim esmu uzticīgs savam vaļaspriekam.

— Un kā tad ar fotografēšanu?

— Fotografēšana mūsdienās ir diezgan izplatīta un populāra aizraušanās. Fotografējot es atpūšos no ikdienas darbiem un pilnveidoju prasmes. Labprāt fotografēju dabu.

— Cik antīko spēkratu jau esi savācis?

— Tagad visu manu brīvo laiku aizņem veclaicīgu spēkratu meklēšana un restaurācija. Manā kolekcijā ir 11 senlaicīgu transportlīdzekļu. Ja viss izdosies, kā plānots, tad nākamās vasaras beigās varēsim papildināt Rīgas Motormuzeju ar kādu interesantu eksponātu.

— Ko vēl tu dari saistībā ar savu vaļasprieku?

— Esmu sācis kolekcionēt arī velosipēdus, mopēdus un motociklus. Jaunākus to modeļus esmu spiests pārdot, lai iegādātos vecākus modeļus, kas ražoti līdz 1950. gadam. Šobrīd restaurēju motociklu BMW R71, bet, tā kā arī mācos, viens pats visu nevaru pagūt, tādēļ man ir partneri — Pēteris Višņevskis no Staburaga pagasta, kurš ļoti cītīgi meklē šī modeļa rezerves daļas, braukādams pa Latviju, un Edgars Jankovskis no Daudzeses pagasta. Viņš izvērtē piemērotākās telpas muzeja ierīkošanai, jo arī viņam mūsu topošajam muzejam ir savākti deviņi eksponāti. Būtu ļoti priecīgs, ka cilvēki piedāvātu ja ne pašu motociklu, tad to rezerves daļas, protams, par atlīdzību.

— Vai tu kolekcionē vēl kaut ko?

— Esmu arī numismāts — krāju naudas nominālus, ar kuriem varēja norēķināties Latvijā. Manā krājumā ir monētas no 11. gadsimta līdz pat šodienai — gan sudraba, gan zelta. Krāju arī militāro atribūtiku. Tā kā visu sakrāt nevar, esmu izvirzījis sev mērķi kolekcionēt durkļus, jo šaujamieroči un sprāgstvielas mani nesaista, drīzāk biedē. Durklis var būt no naža līdz zobena izmēram, bet no pārējiem aukstajiem ieročiem atšķiras ar to, ka ir paredzēts piestiprināšanai šaujamierocim. Durkļu man ir ap 40, katram no tiem ir atšķirīgs modelis, tie visi ir izgatavoti līdz 1945. gadam. Šos durkļus esmu savācis pēdējos piecos gados.

— Kādus padomus tu dotu kolekcionāriem iesācējiem?

— Ja kāds vēlas ar to nodarboties, ir nepieciešamas trīs lietas: vēlme, zināšanas un līdzekļi. Ar vēlmi vien nepietiek, jo, ja nav pietiekami daudz informācijas par konkrēto senlaicīgo spēkratu, tad ir liela iespēja iegādāties bezvērtīgas kopijas. Lai šīs zināšanas iegūtu, esmu lasījis daudz grāmatu, ticies ar citiem kolekcionāriem un kopā ar entuziastiem apmeklējis privātos motormuzejus Latvijā.

Staburags.lv ARHĪVS

Antikvāru lietu kolekcionētājs

Kategorijas