“Stērķēnos” medus smarža atgādina vasaru
Neretas pagasta zemnieku saimniecībā “Stērķēni” Možeiku ģimene — Santa un Alvis — nodarbojas ar biškopību. Jau sesto gadu “Stērķēni” darbojas kā bioloģiskā saimniecība, un medus produktu ražošana un pārdošana ir ģimenes galvenais ienākumu avots. Rīt Možeiku ģimene dosies uz bioloģiskās lauksaimniecības konkursa “Zaļā pēda” noslēgumu Jelgavā, kur paziņos konkursa laureātus. “Stērķēni” iekļauti nominācijā “Gada saimniecība lopkopībā (biškopība)”.
Pirmais spiets jau 1937. gadā
“Stērķēni” ir meža ielokā pie pašas Jēkabpils rajona un Neretas robežas, tās ir Alvja Možeika vectēva mājas. Saimnieks stāsta, ka pirmo bišu spietu viņa tēvs noķēris ganos, un 1937. gads ir laiks, ko ģimene uzskata par biškopības pirmsākumu. “Nodarbojāmies gan ar piena, gan gaļas lopkopību, bet šajās nozarēs bija tā — vienu brīdi klājas labāk, bet nekad nevar zināt, kā būs rīt. Nebija stabilitātes izjūtas un pārliecības, ka ieguldītais darbs un laiks jelkad atmaksāsies. Ar biškopību nodarbojamies visu laiku, tomēr tas vairāk bija vaļaspriekam, veselīgam dzīvesveidam un uzturam. Saimniecībā ir 20 hektāru lauksaimniecībā izmantojamas zemes. 2002. gadā sākām strādāt kā bioloģiskā saimniecība, bet 2004. gadā ieguvām “Zaļo sertifikātu”,” stāsta Alvis Možeiks.
Prakse — vislabākā mācība
Pirms ģimene izlēma nopietni pievērsties biškopībai, izvērtēja arī citas saimniekošanas iespējas. “Saimniecības apkārtnē ir mežs, pļavas, un šajā vietā arī pēc daudziem gadiem neveidosies infrastruktūra un zemi neizmantos jaunbūvju celtniecībai. Vieta ir piemērota bioloģiskai saimniekošanai. Šobrīd mums ir vairāk nekā 80 saimju un viena drava divās novietnēs,” atklāj neretietis.
Možeiki stāsta, ka daudz padomu, kā sadzīvot ar bitēm, uzzinājuši no vecākiem, jo arī Santas tēvs ir biškopis, viņa saimniecība ir Jēkabpils rajona Viesītē. Alvis Možeiks regulāri apmeklē dažādus biškopības un bioloģiskās saimniekošanas seminārus un kursus: “Lasu arī grāmatas par biškopību, tagad informācijas ir pat pārāk daudz. Tomēr uzskatu, ka vislabākā mācība ir prakse, jo, grāmatu lasot, var likties, ka viss skaidrs, bet, pieejot pie stropa, nezini, ar ko sākt.”
Triju veidu medus
“Stērķēnos” bites ienes triju veidu medu — no pavasara, vasaras un rudens ziediem. Saimnieki stāsta, ka rudens ziedu medu parasti izvēlas vīrieši, jo tā garša ir spēcīgāka, bet pavasara ziedu medus ir balts, un tā garša ir tik īpatnēja, ka tas var iegaršoties arī tiem, kuri medu neēd. “Lielākoties saimniecībā ir facēliju un amoliņa lauki, kur bites iegūst nektāru, mazāk ir ežziežu un māteru,” stāsta Santa Možeika.
“Stērķēnos” ražo arī bišu maizi, propolisu un vaska sveces. Papildu biškopībai audzē zemenes, ķiplokus, gatavo žāvētus ābolus. “Stērķēnu” produkcija nonāk galvenokārt Rīgas tirgū, kur ir savas tirdzniecības vietas. Saimnieki atklāj, ka šobrīd cilvēki ir spiesti pirkt lētāko, bet ne kvalitatīvāko produkciju, lai gan priecājas par to, ka arvien vairāk jaunu cilvēku izvēlas tieši bioloģiskajās saimniecībās ražoto. Arī fasējums ir dažāds — medu var iegādāties no 200 gramu līdz 4,5 kilogramu fasējumā. Pieprasītākās joprojām esot puslitra burciņas, kurās ir 700 gramu medus.
Bišu ganāmpulks
Jautāju, vai saimniekiem ir gadījies piedzīvot, ka ar “bitēm nekad neko nevar zināt”? Alvis Možeiks saka: “Ar bitēm ir gluži tāpat kā ar govīm — ja gans aizmigs, govis var ieklīst kaimiņa dārzā vai sastrādāt citus nedarbus. Arī bites ir jāuzmana. Ja saimnieks bites tikai ielaiž stropā un rudenī nāk pēc medus, tad skaidrs, ka nekas nebūs. Bites ir jāaprauga un jāuzmana, vai viņām nekā netrūkst. Ja saimnieks ir nervozs, todien labāk pie bitēm nemaz nerādīties, tāpat bites labi jūt sviedru un spēcīgu parfimērijas aromātu, kas viņas var satracināt. Spriežot pēc dokumentiem, kas biškopjiem jākārto, lai cik dīvaini tas liktos, bite ir lops, jo bites jāreģistrē ganāmpulku reģistrā.”
Pievēršas apiterapijai
Ģimenē aug divi dēli — Mairis un Jānis, kuri vecākiem palīdz saimniecības darbos. Abi zēni bišu produktus lieto ikdienā. “Ejot pie bitēm, neizmantojam speciālo apģērbu, tikai galvassegu un cimdus. Nevairāmies no bišu kodumiem, jo tie labvēlīgi iedarbojas uz organismu, stiprina veselību. Jau vairākus gadus esam pievērsušies apiterapijai — ārstēšanai ar bišu produktiem,” atklāj Santa Možeika.
Cerot uz bišu dzēlienu labvēlīgo ietekmi uz organisma imūnsistēmu, svarīgi, lai cilvēkam nebūtu alerģijas pret bites dzēlienu, jo tad ir pretējs efekts. Saimnieks smej — viņš šajos gados tik daudz ir sakosts, ka vairs nezinot, vai bišu kodumi viņa veselību labvēlīgi ietekmē vai nē.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra