Šonedēļ — Eiropas Savienības veterinārā nedēļa

2008. gada 12. novembris 19:00

1604

Šonedēļ — Eiropas Savienības veterinārā nedēļa

Veterinārās nedēļas laikā speciālisti atgādina, ka profilakse ir labāka nekā ārstēšana. Šonedēļ liela uzmanība pievērsta dzīvniekiem un cilvēkiem bīstamo dzīvnieku infekcijas slimību ievazāšanai un izplatībai Eiropas Savienībā. Atzīmējot Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) 90 gadu jubileju, novembrī un decembrī notiks svinīgi pasākumi gan Latvijas reģionos, gan Rīgā.

Pievērš sabiedrības uzmanību

Eiropas veterinārajā nedēļā — no 10. līdz 16. novembrim — visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek dažādi pasākumi, kuru mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību biodrošībai dzīvnieku novietnēs un uz robežas.
Lai parādītu, ka Eiropas veterinārās nedēļas sauklis “Slimību izplatība nepazīst robežas!” nav mīts, starptautiskajā lidostā “Rīga” muitas darbinieki veica aviopasažieru bagāžas kontroli, izmantojot muitas rentgenu. Rīt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē notiks starptautiska zinātniska konference “Dzīvnieki. Veselība. Pārtikas higiēna”, tajā piedalīsies arī PVD Aizkraukles rajona pārvaldes privāti praktizējošie veterinārārsti un inspektori.

Īpašnieki iebilst pret pārbaudēm

PVD Aizkraukles rajona pārvaldes vecākā veterinārā inspektore Vizbulīte Bērziņa stāsta, ka pārvaldē šobrīd strādā pēc dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāna: “Tam ir trīs daļas — dzīvnieku infekciju slimību valsts uzraudzības pasākumi, par kuru izpildi atbildīgas valsts institūcijas un struktūras. Otrā daļa — dzīvnieku īpašnieku obligātie valsts uzraudzības pasākumi, trešā — ieteikumi dzīvnieku īpašniekiem, ieteicamās vakcinācijas un izmeklējumi. Lai nodrošinātu dzīvnieku infekcijas slimību situācijas kontroli, ir noteikts skaits, cik cūku un mežacūku jāizmeklē uz klasisko cūku mēri, mājputnu un putnu — uz putnu gripu un Ņūkāslas slimību, kautās un nobeigušās govis izmeklējam uz govju sūkļveida encefalopātiju, aitas — uz Skrepi slimību un aitu, kazu brucelozi. Šos pasākumus finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Zemniekiem par liellopu ikgadējo izmeklēšanu uz leikozi, brucelozi un tuberkulozi iepriekš bija jāmaksā, bet tagad tas ir bez maksas.
Tāpēc aicinu dzīvnieku īpašniekus, ja saimniecībā iebrauc veterinārārsts, vienoties un atļaut veikt vajadzīgās pārbaudes. Diemžēl joprojām saimnieki mēdz iebilst, un veterinārārsti ne vienmēr var veikt nepieciešamās analīzes.”

Jāvakcinē mājdzīvnieki

Saimnieki bieži vien domā — es pienu un gaļu nepārdodu, kāpēc man lopi
jāpārbauda? Tas ir svarīgi, lai zinātu, kāda ir situācija rajonā, kādas ir infekcijas slimības.
“Joprojām cīnāmies, lai ierobežotu trakumsērgu. Dati liecina, ka citos Latvijas rajonos reģistrēto trakumsērgas gadījumu skaits samazinās, bet Aizkraukles rajonā tas palielinās. Cilvēkiem jāsaprot, ka profilakses pasākumi būs gan daudz lētāki, gan drošāki nekā izmeklēšana un ārstēšana. Bieži vien dzīvnieku saimnieki neapzinās, ka, vakcinējot savu mīluli — sunīti vai kaķīti, viņi, pirmkārt, pasargā sevi. Nekad nevar paredzēt, kad ar mūsu mājdzīvnieku kontaktēsies mežazvērs un kad viņš uzņems vīrusu. Arī tad, ja dzīvnieks ikdienā neiet ārpus dzīvokļa, viņš ir jāvakcinē. Šogad Aizkrauklē bija gadījums, kad pilsētas dzīvoklī kaķim konstatēja trakumsērgu,” stāsta Vizbulīte Bērziņa.

Rocība kļūst arvien mazāka

Ja, ievedot vaislai šķirnes dzīvniekus no ārzemēm, saimnieki interesējas par slimību profilaksi, tad viss ir kārtībā, bet tieši šādā veidā tiek ievestas dažādas jaunas slimības.
“Šobrīd Aizkraukles rajonā viens veterinārārsts strādā vairākos mazajos pagastos, taču ir arī speciālisti, kuri strādā tikai vienā lielā saimniecībā. Diemžēl katru gadu dzīvnieku īpašnieku finansiālās iespējas sarūk — “mazie” zemnieki ne vienmēr par pakalpojumiem var samaksāt speciālistam, tāpēc nereti visu dara paši, bet tad rodas sarežģījumi. Arī ar dzīvnieku ēdināšanu un piebarošanu ir problēmas — daudzi vairs nevar iegādāties vajadzīgos mikroelementus un vitamīnus, lai nodrošinātu dzīvniekiem pilnvērtīgu uzturu,” stāsta Vizbulīte Bērziņa.

Cik vērta dzīvība?

Divreiz gadā Latvijā vakcinē meža dzīvniekus, izmetot trakumsērgas vakcīnas no helikoptera un lidmašīnas virs meža un laukiem. PVD Aizkraukles rajona pārvaldes speciālisti vēl nav beiguši trakumsērgas vakcīnu izvietošanu pilsētu tuvumā. “Šoruden izvietojām 800 kapsulu Jaunjelgavas, Pļaviņu, Aizkraukles apkārtnē un Aizkraukles pagasta teritorijā. Vakcīnas izliekam arī lielo saimniecību tuvumā, sarunājot ar īpašniekiem, viņi pat parāda, kur lapsas dzīvo, un tā ir visefektīvāk. Ja staigājot bērni vai mājdzīvnieki atrod šīs trakumsērgas vakcīnas, tās nevajadzētu nest mājās un speciāli iebarot mājdzīvniekiem, jo tās domātas mežazvēriem. Tomēr, ja mājdzīvnieks to apēd, nekas slikts ar viņu nenotiks.
Lai pasargātu sevi un savu ģimeni, dzīvnieku īpašniekam ir pienākums reizi gadā vakcinēt savu mīluli. Ja saimnieks iebilst, ka vakcīna pret trakumsērgu ir dārga, es jautāju — vai jūsu dzīvība ir piecu latu vērta?” stāsta veterinārais inspektors Ingars Vuškāns.

Staburags.lv ARHĪVS

Šonedēļ — Eiropas Savienības veterinārā nedēļa

Kategorijas