Studente ar kaprāļa dienesta pakāpi

2008. gada 24. novembris 17:33

2937

Skrīveriete Evita Mārtiņa ir meitene, kura nebaidās pieņemt arvien jaunus dzīves izaicinājumus. Enerģiska, pozitīvi noskaņota un aktīva — tāda ir Evita. Viņa ir beigusi A. Upīša Skrīveru vidusskolu un nu jau ceturto gadu studē Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Informācijas tehnoloģiju fakultātē.
Tā kā ar Evitu Mārtiņu esam pazīstamas, iztiekam bez oficiālās uzrunas “jūs”.

Viss liekas saistošs un interesants
— Kāpēc nolēmi studēt tieši Jelgavā?
— Rīga man nepatīk, bet Jelgava, pēc manām domām, ir vispiemērotākā pilsēta studentam, tā uzskatu arī pašlaik.
— Kas tevi Jelgavā pārsteidza?
— Pirms sāku te studēt, Jelgavā biju tikai caurbraucot. Tāpēc viss likās tik saistošs un interesants, bet tagad katrs Jelgavas stūrītis liekas zināms. Vidusskolā bija skolotāji, bet te ir pasniedzēji — katrs ar savu raksturu un attieksmi. Ir interesanti cilvēki un, gluži otrādi, tādi, uz kuru lekcijām nemaz negribas iet. Bet, kas jādara, jādara.
Sava pasaule
— Tu dzīvo kopmītnēs vai īrē dzīvokli?
— Dzīvoju kopmītnēs. Kopmītnes — tā ir sava pasaule, kā ģimene, kur viens otru pazīst un cenšas palīdzēt. Mana istabiņa ir ceturtajā stāvā, vakaros parasti spēlējam galda tenisu. Manuprāt, īstam studentam jāizbauda dzīve kopmītnēs.
Grib izmēģināt ko jaunu
— Zinu, ka esi aktīva meitene. Kādas bija tavas aktivitātes vidusskolā?
— Vidusskolā patika sports, 7. klasē sāku trenēties karatē. Darbojos arī dramatiskajā pulciņā, 11. klasē gadu pat biju režisore — iestudējām divas interesantas lugas. Pēdējās klasēs iesaistījos sabiedriskajā organizācijā “JES” jeb biedrībā “Jaunie eksperti Skrīveriem”, organizējām dažādus pasākumus. Centos palīdzēt skolotājiem, gatavojot plakātus. Savā klasē biju atbildīgā par kultūras pasākumiem. Par to nopelnīju braucienu uz Norvēģiju.
— Un ar ko nodarbojies augstskolā?
— Kad sāku studēt Jelgavā, kāds paziņa mani pierunāja iesaistīties studentu militārajā apmācībā. Manuprāt, tas bija pats interesantākais pasākums, kurā iesaistījos, jo pirms tam neko par to nebiju dzirdējusi. Esmu cilvēks, kurš vienmēr grib izmēģināt ko jaunu. Un, izrādās, šis bija diezgan liktenīgs solis. Pabeidzot kursus, ieguvu kaprāļa pakāpi un šobrīd darbojos zemessardzē. Aktīvi nodarbojos arī ar sportu. Pēdējā laikā dominē karatē, volejbols, florbols un peldēšana. Vēlos arī dejot, vienubrīd pat aizrāvos ar vēderdejām.
— Vai vēlme aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē ir pārmantota no vecākiem?
— Mana māte kādreiz bija laba vieglatlēte, savukārt tēvam ir zelta rokas — viņam neviens darbs neliekas par grūtu. Vecāki vienmēr ir bijuši aizņemti darbā, tāpēc aktivitātēs esmu iesaistījusies pati — vairāk gan meklējot jaunus draugus un nodarbošanos brīvajā laikā.
Vērtīga pieredze
— Studentu militārā apmācība — kas īsti tā ir?
— Tā ir divu gadu apmācība augstskolas studentiem. Šāda veida apmācība Latvijā notiek piecās vietās — Rīgā, Rēzeknē, Liepājā, Jelgavā un Daugavpilī. Teorētiskās nodarbības ir vienreiz nedēļā, bet praktiskās — vienreiz mēnesī, sestdienās vai svētdienās mežā. Vasarā ir trīs nedēļas ilga nometne. Iemācāmies daudz jaunu lietu — izdzīvošanu dažādos apstākļos, apgūstam tūrismu, medicīnu, šaušanu un kaujas tehniku.
Ja iestājas zemessardzē, sekmīgi pabeidz apmācību kursu un piecus gadus apmeklē arī zemessardzes nodarbības, valsts atmaksā pusi studējošā kredīta. Vislielākais ieguvums ir draugi. Vasaras nometņu laikā parasti satiekamies, un katram ir iespēja parādīt, ko gada laikā ir iemācījies un apguvis. Kad pabeidz apmācības kursus, iegūst kaprāļa pakāpi. Ekipējumu un formu nodrošina. Ikvienam iesaku izvēlēties militāro apmācību. Tā ir lieta, kas dzīvē ļoti noder — iemācies strādāt komandā un būt šīs komandas vadītājam.
— Vai paralēli studijām tu arī strādā?
— Jā, mans darbs ir saistīts ar militāro sfēru. Strādāju Rīgā, tālmācības centrā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

Viena no skaistākajām vasarām
— Kā aizvadīji šo vasaru?
— Šī bija viena no skaistākajām vasarām manā dzīvē. Pabiju daudzās vietās gan Latvijā, gan Eiropā. Piedalījos daudzos dažādos pasākumos, visvairāk atmiņā palicis zemessargu salidojums, arī Gulbenes maratons, Alūksnes fotoplenērs — pēdējā laikā aktīvi nodarbojos ar fotografēšanu.
— Kurš no vasaras ceļojumiem tev visspilgtāk palicis atmiņā?
— Brauciens uz Itāliju. Biju Itālijas ziemeļos, Bergamo, piedalījos sacensībās ''Lombardija 2008''. Braucu pārstāvēt sava bataljona sieviešu komandu — bijām vienīgā sieviešu komanda. Startējām ļoti labi par spīti Itālijas klimatam neraksturīgajam laikam — drausmīgi lija lietus. Pārsteidza itāliešu neuzspēlētā laipnība, viņi patiešām ir ļoti viesmīlīga tauta. Labprāt vēl kādu reizi turp aizbrauktu.
Kā Sprīdītis tepat Latvijā
— Daudzi jaunieši brauc prom no Latvijas labākas dzīves meklējumos. Vai arī tu apsver šādu domu?
— Es labāk kā Sprīdītis dzīvoju tepat Latvijā. Pagaidām darbs, universitāte un apkārtējie cilvēki mani apmierina. Ja kādreiz iedomājos par ārzemēm, tad tikai nolūkā nozust uz laiku no lietām, kas liekas neatrisināmas. Protams, ārzemes saista kā apskates objekts. Iespējams, varētu tur mācīties, bet strādāt — par to pagaidām neesmu domājusi.
— Kādi ir tavi nākotnes plāni?
— Vispirms noteikti pabeigt universitāti. Pēc tam saistīt dzīvi ar militāro sfēru vai arī studēt maģistrantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Vēlos arī ģimeni, bet šobrīd tam neatliek laika.
— Vai ir kāds sapnis, kuru tu ļoti vēlētos piepildīt?
— Sapņu ir daudz. Tādi ir katram. Mani sapņi vairāk saistīti ar laimi un mīlestību, jo, ja šīs divas lietas ir, tad cilvēkam neko vairāk nevajag.

Staburags.lv ARHĪVS

Studente ar kaprāļa dienesta pakāpi

Kategorijas