Staburags.lv ARHĪVS

Biedrība “Pacel” aicina savākt šmuci

Guna Mikasenoka

2013. gada 15. marts 13:39

1796
Biedrība “Pacel” aicina savākt šmuci

Aktīvākie Aizkraukles jaunieši iesaistījušies Rīgā reģistrētās biedrības “Pacel” īstenotajā projektā “Savāc šmuci!”.

Programmā “Jaunatne darbībā” biedrība ieguvusi 5000 eiro lielu Eiropas finansējumu un iesaistījusi arī jauniešus no Kandavas, Cēsīm un Jelgavas. “Šīs biedrības pārstāvji mūs uzaicināja projektā piedalīties, un mēs piekritām,” stāsta Aizkraukles novada pašvaldības jaunatnes lietu speciāliste Silvija Brīgere.
Aizkraukles skolu audzēkņi šonedēļ pašvaldības ēkā tikās ar biedrības pārstāvi projekta koordinatoru Ģirtu Spuru un TV raidījuma “Vides fakti” veidotāju Māri Olti.  Viņi stāstīja par savu draudzīgo attieksmi pret dabu, piedaloties vides sakopšanas talkās, par nepieciešamību šķirot atkritumus, ēst veselīgu pārtiku.
“Babītes ezera apkārtni es neesmu piesārņojis, tomēr kopā ar domubiedriem esam tur vākuši drazas. Pirmajā gadā bijām tikai pieci talcinieki, otrajā — 20, trešajā — jau 60,” stāsta Ģirts Spura. “Kad braucu makšķerēt vai sēņot, līdzi ņemu arī atkritumu maisu, jo mani kaitina drazas, es tās salasu. Mēs talkās savācam tikai nelielu daļu atkritumu, tomēr pēc tam ir liels gandarījums, ka esam paveikuši ko labu. Manā mobilajā tālrunī ir ielādēta aplikācija no www.trashout.me — ja atrodu kādu piesārņotu vietu, izmantoju šo aplikāciju, un atrastā vieta iezīmējas šīs interneta vietnes kartē. Būtu labi, ja mēs apzinātu piesārņotās vietas un tās sakoptu. Gribu aicināt arī Aizkraukles jauniešus piedalīties apkārtnes sakopšanas talkās. Man citreiz pārmet — ko tu ar savu četru cilvēku biedrību ņemies, tev nekas nesanāks! Tomēr gribētu, lai entuziastu tīkls būtu visā Latvijā.”
“Vai tā būtu Latvijas apkopēju biedrība?” jautāja Māris Olte.
“Iesaistot jaunus cilvēkus visā Latvijā, gribam to ne tikai sakopt, bet arī panākt, lai citiem cilvēkiem būtu kauns to piesārņot,” uzskata Ģirts Spura.
Jaunieši noskatījās nelielu video­filmu par putnu likteni cilvēku bezatbildības dēļ. “Izdzīvos tie albatrosi, kuri iemācīsies neēst ūdenī peldošus sarkanus korķīšus,” sacīja Māris Olte. Arī Latvijā ir līdzīgi gadījumi. Kāds taimiņš, mazs būdams, bija ielīdis “peldošā draņķī” un izaudzis par pieaugušu zivi ar uzmavu.  Līdzīgi gadās putniem, piemēram, gulbji bieži sapinas makšķernieku atstātajās auklās. Kāds viņa paziņa vairākas minūtes filmējis jenotu, kurš bija uzskrējis uz ceļa ar trīslitru burku galvā. Pēc tam viņš burku sasitis. “No cilvēku atstātajām drazām cieš daudz putnu un dzīvnieku, tādēļ nepiesārņosim dabu!” aicināja Māris Olte.
Nākamā projekta aktivitāte paredzēta 27. aprīlī, kad Aizkraukles skolu jaunieši kopā ar biedrības “Pacel” pārstāvjiem sakops kādu novada piedrazotāko vietu — to izvēlēsies pēc sniega nokušanas.