Pie loga sēdēt neplāno

2008. gada 3. decembris 17:34

926

Pilskalniete Olga Baltace saimnieko piemājas saimniecībā “Jonuži”. Kaut arī saimniecei jau 70 gadu, viņa kopj lopus. Tā ierasts. Turklāt lopi ģimenei ir stabils ienākumu avots.

— Jau kopš bērnības esmu pieradusi daudz strādāt. Nespēju iedomāties, ka dienu no dienas varētu sēdēt pie loga un raudzīties uz ceļu vai meklēt mierinājumu alkoholā. Vīrs, kurš nu jau vairākus gadus ir aizsaulē, par sertifikātiem izpirka zemi. Te tad arī saimniekoju. Kad darāmi lielāki darbi — vācams siens, vai rokami kartupeļi, palīdz dēls Aivars, meita Rudīte un pieci mazbērni.

Baltaces kundzei kūtī ir trīs govis, trīs teles, pārītis cūku un bariņš vistu. Tāpēc saimniecei diena sākas jau pussešos no rīta.

— Lai apkoptu lopus, vajag apmēram divas stundas un tā divas reizes dienā, — teic Olga Baltace. — Protams, darbs grūts, taču lopi pašlaik mūsu ģimenei ir labs atbalsts. No trim govīm gada laikā izslaucam 13 tonnu piena. To pārdodam SIA “Elīne”. Maksā regulāri, un tie ir garantēti ienākumi. Pienu lietojam arī paši savām vajadzībām gatavojam krējumu, sviestu un biezpienu. Arī veikalā nopērkamās desas un gaļa nav tik garšīga kā pašmāju. Tie, kuri savlaik nolēma lopus vairs neturēt, nu spiesti pirkt dārgo pārtiku.

Pagājusī vasara “Jonužos” bijusi laba. Laikus savākts siens un skābsiens, nokulti graudaugi. Nekas nav palicis uz lauka. Protams, ja visu vēlas paspēt laikus, brīvo brīžu gandrīz neatliek. Tikai retu reizi saimniece var aizbraukt uz kādu pilsētu.

— Nav jau tā, ka esam gluži vai piesieti, — viņa saka. — Dēls Aivars aizvizina līdz Aizkrauklei. Apmeklējam arī kultūras pasākumus. Varbūt ne tik bieži, kā gribētos, jo degviela ir visai dārga.

Staburags.lv ARHĪVS

Pie loga sēdēt neplāno

Kategorijas