Viss panākts pašu spēkiem

2008. gada 17. decembris 18:10

1727

Bebru pagasta zemnieku saimniecības “Silavas” īpašniece Biruta Leķe domā, ka aizvadītais gads lauksaimniekiem nav bijis veiksmīgs. Pēc 2007. gada optimistiskajām prognozēm ne vienam vien zemniekam nācās vilties un domāt, kā izdzīvot.

Piens nonāk Lietuvā

“Silavas” ir bioloģiskā saimniecība, kurā audzē piena un gaļas lopus. Biruta Leķe teic: “Tagad vairs nevaram saprast, vai tas ir labi vai slikti. Esam sākuši tā saimniekot un iesāktais jāturpina, taču reizēm augstās prasības nogurdina. Nedrīkstam pirkt lopbarību un mikroelementus, ar kuriem lopus ļauj barot parastajās zemnieku saimniecībās. Lopus barojam ar sienu, skābsienu, miltiem un atļautajiem mikroelementiem, taču izslaukums ir krietni mazāks nekā parastajās zemnieku saimniecībās. Mūsu gotiņām vidējais izslaukums ir 4,5 līdz 5 tonnas gadā, bet parastajās saimniecībās tas ir pat divreiz lielāks. Šobrīd saimniecībā ir 23 slaucamas govis, apmēram par 16 santīmiem litrā pienu pārdodam vietējai piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Straume”, kas pienu nogādā Jēkabpilī, bet no turienes to ved uz Rokišķiem Lietuvā.”

Nav piena pārstrādes uzņēmuma

Bebru pagastā ir daudz bioloģisko saimniecību, kas nodarbojas ar piena lopkopību, taču nav sava piena pārstrādes uzņēmuma, un tas ir lielākais trūkums. “Pirms kāda laika bijām sasparojušies un apsvērām iespēju tādu veidot, taču mūsu ieceri apturēja neizpildāmās prasības. Tik daudz iestāžu, un katrai ir savas prasības, kas zemniekam jāievēro un jāpilda, bet vai to var izdarīt?” jautā Birutas kundze.
“Silavās” ir arī gaļas lopi, šobrīd ap simts ragaiņu. Tie ir 'Hereford', 'Angus' un 'Šarolē' šķirņu krustojumi. Biruta Leķe ar piena un gaļas lopkopību nodarbojas tāpēc, jo ar vienu nozari saimniecība nevarētu pastāvēt. “Ja saimnieko ar lielu vērienu — ir vairāki simti lopu, tad var mēģināt izdzīvot, arī darbojoties vienā nozarē. Mums ir grūtības arī ar gaļas tirgu — mūsu produkcija, sadarbojoties ar kooperatīvu “Piena ceļš”, nonāk Vācijas tirgū,” atklāj saimniece.

Banka negaidīs

“Silavās” pagaidām iztiek bez strādniekiem, visu izdara pašu spēkiem. Lai arī bankā nekādi lielie kredīti nav ņemti, līzingā iegādāts traktors un automašīna, bez kuriem ikdiena nav iedomājama. Ja arī ģimenei nekādu lieku ienākumu nav, šīs saistības ir jāpilda: “Bankai neinteresē, ka neesam saņēmuši solītos maksājumus vai mums nav izdevies pārdot gaļas lopu, kā bija iecerēts.”
Biruta Leķe atklāj, ka no nākamā gada bija iecerējusi doties Eiropas Savienības apmaksātajā pensijā un saimniecību pārņemtu dēls Aivars, taču, mainoties likumiem, tas vairs nav iespējams: “Tik un tā nākamgad visu nodošu dēla rokās un pati būšu palīdze un padomdevēja. Esam tik ilgi, kopš 1991. gada, ar lopkopību nodarbojušies, ka iesāktais jāturpina. Protams, grūti, ka viss nopelnītais jāiegulda atpakaļ saimniecībā un jāgaida, kad būs labāk, kad kaut kas atliks arī pašiem. Liels atbalsts ir Eiropas Savienības maksājumi un nauda, ko saņemam kā bioloģiskie zemnieki. Diemžēl mūsu bioloģiskajā saimniecībā daudz grūtāk iegūtais un, domāju, arī vērtīgākais piens nonāk turpat, kur pārējais. Vai ir vērts?”

Zemnieki jūtas nevajadzīgi

Par aizvadīto gadu saimniece teic: “Nejūtu, ka mūsu valstī zemnieki ir kādam vajadzīgi. Arī kooperatīvajā sabiedrībā “Straume” ir lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir pāris gotiņu, taču viņi citādi dzīvot neprot. Viņiem pārdesmit latu mēnesī, ko saņem par pienu papildu pensijai it kā ir liels atbalsts, taču, cik ir jāiegulda, lai pienu iegūtu?
Esmu redzējusi, kā saimnieko Dānijā un Īrijā, radiniece stāstīja par situāciju Amerikā. Nekur nav tik drakonisku prasību, kādas jāpilda Latvijas zemniekiem, un tik daudz pārbaudītāju. Manuprāt, pietiktu, ja saimniecības apskatītu vietējais veterinārārsts, jo lopu veselība un kārtība saimniecībā katram īpašniekam ir pirmajā vietā.”

Staburags.lv ARHĪVS

Viss panākts pašu spēkiem

Kategorijas