Staburags.lv ARHĪVS

Risku rada nezināšana par iespējamajiem draudiem

Indulis Burka

2008. gada 22. decembris 19:55

614
Risku rada nezināšana par iespējamajiem draudiem

Mēs zinām, kā sevi pasargāt mājās — aizveram logus, aizslēdzam durvis, ielās neuzticamies svešiem cilvēkiem. Taču par to, ka gan sevi, gan bērnus jāsargā arī virtuālajā pasaulē, ikdienā padomā retais. Internets ir bīstams tieši tāpēc, ka persona, ar kuru kontaktējamies, nav redzama un identificējama. Tāpēc nav iespējams reāli novērtēt, ar ko šāda draudzība var beigties.

Darbošanās internetā paņem aizvien vairāk mūsu laika. Arī bērni jau pirmsskolas vecumā sāk apgūt informācijas meklēšanu globālajā tīmeklī. Mums, vecākiem, bieži šķiet, ka nekas slikts jau no tā nenotiks. Viņš ir tepat, istabā, pie datora. Taču tā nebūt nav. Internetā ir piekļuve milzīgam informācijas apjomam, kurš piemērots visdažādākajām vecuma grupām. Pat pirmsskolas vecuma bērnam ikdienā uz sētas ieraudzītos burtus “XXX” viegli iespējams sameklēt uz datora tastatūras. Informācija, kas parādīsies uz ekrāna, noteikti nebūs domāta bērniem. Redzētais uz bērniem atstās nevēlamu iespaidu, jo erotiska un pornogrāfiska rakstura interneta lappusēs reti kad ir tikai tekstuāla informācija. Tā visbiežāk papildināta ar attēliem.

Pietrūkst uzmanības

Speciālisti noskaidrojuši, ka ir vairāki iemesli, kāpēc bērniem internets šķiet tik saistošs. Virtuālajā pasaulē nav gandrīz nekādu robežu, arī kontrole ir minimāla. Iespējams izmēģināt un mainīt identitāti, lomas. Var eksperimentēt, darīt to, ko realitātē nedrīkst. Bērni meklē uzmanību un attiecības, kuras neiegūst no apkārtējiem. Viņi vēlas justies novērtēti, celt pašapziņu.

Vecākiem daudz vienkāršāk šķiet atļaut bērnam izmantot datoru, nevis censties atbildēt uz daudzajiem “kāpēc?”. Izbrīvējot laiku pašiem tīkamām nodarbēm un bērna audzināšanu atstājot  datora ziņā, vecāki zaudē ne tikai kontroli, bet arī bērnu uzticību. Tā vietā, lai sarežģītā brīdī lūgtu padomu vecākiem, bērns atbildēs meklēs virtuālajā pasaulē.

Visvairāk apdraudēti ir tie bērni, kuri bezmērķīgi “klejo” pa interneta mājaslapām, pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, bērni, kuriem ģimenē trūkst emocionāla siltuma, bērni ar zemu pašnovērtējumu un emocionālajām problēmām, krīzes situācijā vai depresijā nonākušie, bērni, kuriem radusies atkarība no datora.

Kas viņus apdraud virtuālajā pasaulē?

Vislielāko risku rada nezināšana par iespējamajiem draudiem, neprasme novērtēt situāciju un atbilstoši rīkoties, mājaslapas satura neatbilstība bērna vecumam, uzticības personu trūkums, neprasme sadalīt laiku, lai dzīvi nemanot nepārvērstu no realitātes virtuālajā pasaulē.

Diemžēl internets dod iespēju ne tikai sameklēt dažādu noderīgu informāciju un izklaidēties. Tas ļauj cilvēkiem ar ļauniem nodomiem paust savas idejas un arī sameklēt potenciālos upurus.

No citu cilvēku vardarbības sevi var pasargāt, neizpaužot savu vārdu, uzvārdu, adresi un tālruņa numuru svešiem. Tad internetā iepazītais draugs neaicināts neklauvēs pie jūsu namdurvīm. Nedrīkst melot, izpaužot savu vecumu. Tāpat nevajadzētu izmantot segvārdu, kas var izaicināt citus. Kāda pusaugu meitene par segvārdu izvēlējās “Mincīte (sexy)”. Vēlāk viņai nācās izmantot pieaugušo palīdzību, lai atrisinātu šo problēmu, jo internetā nepārtraukti saņēma dažādu vīriešu piedāvājumus iepazīties. Lielā mērā viņa pati šos cilvēkus bija izprovocējusi šādai rīcībai.

Internetā nedrīkst uzdoties arī par citu personu. Rūpīgi jāpārdomā, vai ievietot savu foto interneta portālā. Privātajām fotogrāfijām ir vieta personīgajos albumos, nevis internetā. Arī pārāk atklātas fotogrāfijas ir veids, kā cilvēki ar ļauniem nodomiem meklē savus upurus. Turklāt, ja ievietotā fotogrāfija bijusi apskatāma kaut tikai īsu brīdi, ir iespēja, ka tā ir nokopēta un ievietota kādā citā mājaslapā.

Nosūtīto e—pastu izdzēst nevar

Bērni var kļūt ne tikai par vardarbības upuriem internetā, bet arī paši vaicināt vardarbību. Tāpēc interneta vidē nedrīkst teikt to, ko nedomā nopietni. Jāatturas no aizskarošu izteikumu rakstīšanas. Nedrīkst biedēt vai draudēt citiem. Nosūtīto e—pastu iespējams izdzēst tikai savā, nevis saņēmēja elektroniskā pasta kastītē.

Ir veikti daudzi pētījumi, kuru rezultāti ļāvuši izstrādāt vairākus vispārīgus ieteikumus drošai interneta lietošanai.

Reģistrējoties portālā, rūpīgi jāiepazīst tā lietošanas noteikumus. Nedrīkst aizmirst, ka cilvēks “čatā” var nebūt tas, par kuru uzdodas. Var būt bīstami tikties ar “čatā” iepazītu cilvēku. Ja tomēr izlemjat to darīt, uz tikšanos vislabāk doties kopā ar draugu, par to informējot pieaugušos.

Interneta vidē jāizvairās stāstīt par savu ikdienu. No šī stāstījuma var izanalizēt jūsu paradumus un “uzķert” ne tikai vājās puses, bet pat noteikt adresi. Nekavējoties jāpārtrauc saruna un jāinformē portāla administrācija vai uzticami pieaugušie, ja “čata” biedrs kļūst agresīvs vai rupjš.

Iežēlina, stāstot par vientulību   

Ir vairāki veidi, kā internetā noteikt iespējamos draudus. Bieži vien nepazīstamais draugs cenšas pārlieku izzināt otra privāto dzīvi. Ar laiku šī interese palielinās, viņš izvaicā par attiecībām un izjūtām. Taču tajā pašā laikā vēlas interneta attiecības saglabāt noslēpumā. Ir cilvēki, kuri cenšas iežēlināt citus, stāstot par savu vientulību. Sola dāvanas, bet pēkšņi kļūst dusmīgi vai valdonīgi, prasa atmaksāt par saņemtajām dāvanām. Runā par seksu, jautā par lietām, kuras liek justies neērti.

Noteikti esat sastapis varmāku, ja šis cilvēks aplinkus uzzinājis lietas, par kurām jūs viņam neesat stāstījis. Liek justies vainīgam, ja nedara to, ko prasa.

Neizdzēst pierādījumus!

Atklājot varmācību, visvairāk jāuzticas instinktiem. Ja ir kaut mazākās aizdomas, ka sarunubiedram ir ļauni nodomi, saruna jāpārtrauc. Nedrīkst izdzēst vardarbīgos paziņojumus. Tie, iespējams, nākotnē var noderēt kā pierādījums, ja nāksies meklēt citu cilvēku palīdzību. Tāpat nevajadzētu atvērt ziņojumus, kurus sūtījušas nezināmas personas. Tie var saturēt ne tikai vīrusus, bet arī naidīgus tekstus.

Par interneta vidē konstatētajiem pārkāpumiem un vardarbību var ziņot www.drossinternets.lv, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas uzticības tālrunim 80006008, Valsts policijai.