Staburags.lv ARHĪVS

Sapnis mācīties Itālijā piepildīts

Sarmīte Drapāne

2009. gada 7. janvāris 17:33

1587
Sapnis mācīties Itālijā piepildīts

Vienā no jūlija numuriem “Staburags” rakstīja par pļaviņieti Daigu Kravali, kura, uzvarot apvienoto pasaules koledžu konkursā, ieguva stipendiju un iespēju nākamos divus gadus mācīties Itālijā. 29. augustā Daiga devās uz Itāliju, lai sāktu mācības jaunajā skolā — United world college of the Adriatic. Ziemassvētku brīvdienās viņa bija atbraukusi uz Latviju apciemot tuviniekus, bet jau rīt dosies atpakaļ uz Itāliju.

Dzīvo pie Adrijas jūras
Iegūtajā stipendijā iekļauta mācību maksa, dzīvošana un ēdināšana. Aizvadīts tikai pirmais mācību pusgads, vēl jāmācās trīs semestri. Daiga stāsta, ka Itālijā jau otro gadu mācās vēl kāda latviešu meitene. Pļaviņietes un pārējo studentu dzīve rit mazā Itālijas ciematiņā Duino pie Adrijas jūras. Nepilna pusstundas brauciena attālumā no Duino ir viena no Itālijas lielākajām pilsētām — Trieste. “Kad ierados Itālijā, bija ļoti karsts un saulains. Šeit ir ļoti skaista un gleznaina daba — klintis, kalni, jūra, viss, ko var vēlēties,” teic Daiga.
Studenti un skolotāji vienlīdzīgi
“Studenti, tāpat kā pasniedzēji, ir gados jauni un nāk no dažādām pasaules valstīm. Skolotājus, kā Itālijā pieņemts, saucam vārdos,” teic Daiga. Visi — gan skolēni, gan skolotāji — ir vienlīdzīgi un dzīvo rezidencēs. Tas ir tas pats, kas Latvijā kopmītnes. Pavisam tās ir piecas, un istabiņās dzīvo pa diviem vai četriem cilvēkiem. Daiga dzīvo meiteņu rezidencē kopā ar jaunieti no Albānijas.
Draugi visā pasaulē
Meitene stāsta, ka Itālijā valda patīkama mācību atmosfēra: “Mācības Itālijā ir kā paralēlā dzīve, neviens par tevi neko daudz nezina, un tas patiešām ir interesanti.”
Viņa atzīst, ka Itālijā ir viss, lai mācītos, neviens neko neuzspiež un nekontrolē, jo katram dzīvē ir kāds mērķis. Mācību un sarunvaloda ir angļu: “Ar itāliešiem var runāt arī itāļu valodā, man pagaidām tas padodas sarunvalodas līmenī, bet cenšos mācīties vairāk.”
Daigai tagad ir draugi no dažādām pasaules valstīm: “Ja man būtu kaut kur jābrauc, vajadzētu ar kādu sazināties un būtu pie kā apmesties.”
Brauc pie invalīdiem un slēpo
Jaunietes dzīve Itālijā ir savādāka kā Latvijā. Visu laiku kaut kas notiek, piemēram, kultūras nedēļu laikā visi rīko savas valsts pasākumus.
Daigai koledžā obligātas ir fiziskās un radošās aktivitātes, kā arī koledžas un sociālais serviss. “Kā fizisko aktivitāti izvēlējos kāpšanu klintīs — nekad to nebiju darījusi, pamēģināju un iepatikās. Radošajā aktivitātē izvēlējos zīmēt un gleznot. Sociālajā servisā vienreiz nedēļā braucam uz invalīdu centru Triestē un tā iemītniekiem rīkojam dažādus pasākumus, bet koledžas servisā katrs dara ko citu, es izvēlējos distanču slēpošanu, kas sāksies janvārī.”
Garšo pica
Daudzo nodarbību dēļ, Daigai neatliek laika domāt par dzimto pusi. “Protams, gribējās būt mājās, bet tagad, kad esmu šeit, skumstu pēc draugiem Itālijā,” atzīst pļaviņiete.
Daigai Itālijā pietrūkst latviešu rupjmaizes, jo tur ir tikai baltmaize, toties ļoti garšo itāliešu pica.