Staburags.lv ARHĪVS

Logo

Uz lietām skatās ”platleņķī”

Izglītība

2009. gada 19. janvāris 15:22

1617
Uz lietām skatās ”platleņķī”

Daudzesiete Zanda Jankovska studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā Rīgā. Jauniete par tēlotājmākslas izstādēm raksta dažādiem preses izdevumiem, galerijā “Noass” veido videodarbu arhīvu, kā arī strādā Talsu novada muzejā. Uz Daudzesi, savu dzimto pusi, Zanda brauc reti.  Tur joprojām dzīvo viņas ģimene. Māte ir  Daudzeses pamatskolas matemātikas skolotāja, bet tēvs strādā celtniecībā. Brālis Rolands mācās Ogrē.

Apmeklē starptautisku festivālu

Kaut arī slodze ir liela, Zanda pērn novembra beigās devās uz Amsterdamu, jo Valsts kultūrkapitāla fonds viņai piešķīra radošo stipendiju. Amsterdamā mākslas festivāla laikā viņa apmeklēja izstādi “Rijksakademih Open”. Pabija arī Nīderlandes mediju mākslas institūtā, kur ir viens no lielākajiem videomākslas arhīviem pasaulē. Visspilgtāk atmiņā palicis tieši šis institūts, kurā strādā 50 mākslinieku. Ik gadu 25 aiziet, un viņu vietā nāk jauni. Zanda aplūkojusi arī institūta video datubāzi, kas izveidota jau 1978. gadā. Šajā datubāzē var uzzināt daudz interesanta saistībā ar mākslu un zinātni.

Iespaidus izdzīvo

Zanda daudz ceļo, galvenokārt tādēļ, lai domātu un skatītos uz lietām “platleņķī”. Mākslas zinātniekam ļoti svarīga ir vizuālā pieredze, kuru var uzkrāt un iegūt, tikai redzot mākslas darbu oriģinālus. Tādēļ Zanda novērtē katru iespēju apmeklēt kādu īpašu muzeju vai izstādi. “Iespaidi ir acumirklīgi, tu tos izdzīvo, atgriezies realitātē, ikdienā un tad, ja vēlies šīs izjūtas atkārtot, dodies atpakaļ uz to pašu vietu, lai savas emocijas atjaunotu,” atklāj Zanda.
Zanda ir sajūsmā par Spānijas muzejiem, jo tur ir lieliskas mākslas darbu kolekcijas. Īpaši pārsteidzis Pablo Pikaso muzejs Barselonā, kurā eksponēti mākslinieka akadēmijas laika darbi, bet pasaules slavu viņš ieguvis kā kubisma pārstāvis.

”Varbūt profesija izvēlējās mani?”

Patiesībā Zanda nedomāja studēt Latvijas Mākslas akadēmijā, jo  līdz tam ar vizuālo mākslu nebija nodarbojusies. Drīzāk izvēlē svārstījusies starp Latvijas Kultūras akadēmiju un Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmiju. Ja Zanda nebūtu mākslas zinātniece, būtu pievērsusies dziedāšanai, ar ko aizrāvusies pirms tam, bet  novārtā nav atstājusi. Jauniete domā, ka, iespējams, būtu dzīvi saistījusi arī ar kino. “Kādēļ esmu kļuvusi par mākslas zinātnieci? Nezinu. Varbūt šī profesija izvēlējās mani?” retoriski jautā Zanda. Viņasprāt, māksla  ir kāda indivīda subjektīvo emociju izpausme, kas var būt gan nemateriāla kā deja vai arī materiāla kā glezna, bet tai noteikti jārada rezonējošas emocijas mākslas baudītājā, vienalga, vai tās ir pozitīvas vai negatīvas.

Iepatīkas Pedvālē
                   
Vasarā Zanda strādāja Pedvāles brīvdabas muzejā. Pedvālē tā iepaticies, ka par citiem darbiem nav pat domājusi. Jauniete nekad nav vēlējusies darbu, nokļūšana līdz kuram vienā virzienā aizņem apmēram trīs stundas. Braukšana paņem daudz laika, enerģijas, kuru var izmantot lietderīgāk. Zandai bija iespēja dzīvot viesu namā Firkspedvālē, lai katru dienu nevajadzētu sešas stundas ”ceļot”. Bet, dzīvojot tur, Zanda saprata, ka sākusi atsvešināties no draugiem un cilvēkiem, kurus labprāt satiktu, tādēļ darbu tur ātri pārtrauca.
Zanda sadarbojas ar tēlnieku Ojāru Feldbergu, veidojot kopīgus projektus, un saistībā ar maģistres studijām nolēmusi izstrādāt darbu par Pedvāles brīvdabas muzeju. Talsu novada muzejā māksliniece vecajās avīzēs “Talsu Balss”, “Talsu Vārds” un “Nākotne” meklē informāciju par tēlotājmākslas attīstību šajā novadā.

Ar nākotnes vīzijām neaizraujas

Māksliniece uzskata, ka par viņu pastāstīt vieglāk būtu citiem, bet, iespējams, viedokļi būtu ļoti atšķirīgi. “To, kāds tu esi, kā reaģē uz lietām, uzvedies vai ko atļaujies, nosaka apkārtējā vide. Pats jau neesi nekāds vērtētājs, citi vērtē un interpretē tavu būtību, kā vien vēlas,” saka Zanda.
Pēc pašas domām, dominējošā viņā ir mērķtiecība, kas ne mirkli nav zudusi. Pašreiz viņa neaizraujas ar nākotnes vīzijām, jo ir tik daudz darāmu lietu realitātē. Šobrīd viņa nevar atbildēt, vai pētīs laikmetīgos procesus, darbosies videomākslas vai mākslas zinātnes jomā. Tagad galvenais ir pabeigt studijas maģistrantūrā.

Šūpoles uz viļņiem

Zanda uzskata — lai kļūtu par mākslas zinātnieci, ir daudz jāzina: ”Jo vairāk zini, jo vairāk saproti, ka neko nezini. To jau teica Sokrāts — tas nav mans atklājums. Informācijas ir tik daudz.  Latvijā ir daudz dažādu mākslinieku, un visi kaut ko dara, rosās. Visam nav iespējams izsekot līdzi. Tiem, kuri vēlas savu dzīvi saistīt ar mākslas zinātni, jāsaprot, ka jebkura ar mākslas vidi saistīta izglītība un profesija ir elitāra, ar to senāk varēja nodarboties tikai turīgi cilvēki vai arī viņiem bija mecenāti, tādēļ tas nav komercijā balstīts bizness. Patiesa māksla “nestrādā” masām, nav banāla un virspusēja. Pašreiz liela loma ir medijiem, kas sabiedrībai rada priekšstatu par pareizo, nepareizo, labo un slikto. Nevajag iedomāties mākslas pasauli kā ideālu un jau gadsimtiem sakārtotu, jo viss ir kustībā, un šo pasauli veido emocionāli cilvēki, tādēļ mākslas dzīve ir šūpoles uz viļņiem”, teic Zanda.


Vizītkarte:
Vārds, uzvārds: Zanda Jankovska.
Dzimšanas laiks un vieta: 1986. gada 25. aprīlis, Aizkraukle.
Izglītība: Aizkraukles novada ģimnāzija, šobrīd studē maģistrantūrā Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļā.
Dzīvesvieta: Rīga.
Ģimene: māte Sarmīte, tēvs Jānis, brālis Rolands.
Vaļasprieks: grāmatu lasīšana, muzeju apmeklēšana.
Horoskopa zīme: Vērsis.

Kategorijas

Kategorijas