Govis — maizei, zirgi — priekam

2009. gada 21. janvāris 18:58

1603

Seces pagastā, zemnieku saimniecībā “Krēsliņi”, Beverīns Baumanis — Baums kopj 36 govis un 10 zirgu.
Lai arī liekas, ka saimniecībā valda miers un nekas nenotiek, pēc pirmajām sarunas minūtēm saprotu, ka patiesībā tā nav.

Pienu pārdotu tirgū
— Darba saimniecībā netrūkst, cenšos dīkā nesēdēt, neko neatlikt uz rītdienu. Divatā ar sievu tiekam galā, brīvdienās palīdz arī dēls. Šajās dienās, kad situācija valstī strauji mainās un par rītdienu neesi pārliecināts, jāseko līdzi notikumiem. Ja nepieciešams, kaut kas jāmaina savā darbībā, lai noturētos, nepadotos, — stāsta “Krēsliņu” saimnieks.
— Pienu pārdodam Sēlijas un Trikātas kooperatīviem. Dienā izslaucam ap 400 kilogramu, tāpēc lielie iepircēji ar mums nesadarbojas. Iepirkuma cena nav augsta, bet pašlaik laba kaut tāda.
— Ja pēkšņi notiks tā, ka pienu centralizēti nebūs kam pārdot?
— Esmu gatavojies arī tādam notikumu pavērsienam. Pārtikas un veterinārais dienests ir izsniedzis atļauju pienu pārdot tirgū. Noskaidroju pašreizējo situāciju, pieprasījums pēc piena ir, un, ja pārdotu uz pusi lētāk nekā veikalā — esmu pārliecināts, ka būtu ieguvējs. Lai pienu pārdotu skolām un citām iestādēm, tas jāpasterizē, bet, lai to izdarītu, jāpērk iekārta, taču pašlaik līdzekļu tam nav.
Banka “nagus nemauc”
— Vai ir gadījies izmantot arī banku kredītus?
— Traktora iegādei pirms pāris gadiem paņēmu kredītu Hipotēku bankā. Sākumā mēnesī maksāju ap 100 latu, bet pagājušajā gadā, kad uzpircēji par pienu maksāja 25 santīmus, mainīju maksājumu grafiku un pāris mēnešos varēju atdot daudz lielāku summu. Kad piena iepirkuma cenas atkal kritās, maksājumus nācās samazināt. Bankas darbinieki vienmēr ir laipni, painteresējas, kā veicas un vai varēšu nokārtot nākamos maksājumus. Ja jūtu, ka nespēšu laikus samaksāt, vienmēr ir iespēja vienoties.
Protams, ja ļoti vajadzīga nauda, pārdodu kādu teļu, bet ar to nopelnīt nevar — teļā “ielieku” vidēji ap piecdesmit latu, bet no uzpircēja saņemu ne vairāk kā trīsdesmit.
Piketē Briselē
— Kāda, jūsuprāt, ir Latvijas lauku nākotne?
— Bija izdevība tikties ar zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, kurš man ieteica pievērsties kādai no nākotnes lauksaimniecības nozarēm, piemēram, bioloģiskās enerģijas izejvielu audzēšanai — rapša, zāles, kuru izkaltējot var pārstrādāt kurināmajās briketēs. Uzskatu, ka bioloģiskā degviela ir mūsu nākotne un, iespējams, kaut kad varētu realizēt arī šo ideju.
— Kā vērtējat nesenos notikumus pie Saeimas?
— Pirms pāris gadiem biju piketēt Briselē, protestējot pret Eiropas Savienības rīkojumiem. Aizbraucām grupiņa latviešu, padauzījām kastroļus. Vai ko panācām?Domāju, ka nē. Tajā pašā laikā kopā ar mums bija arī itālieši — tabakas audzētāji, kuri sacēla lielu troksni. Viņus uzklausīja. Nesenais protests Doma laukumā arī maz ko dos. Lielāku rezonansi gūtu no vienotas, saskaņotas darbības, piemēram, ar smago tehniku bloķējot visus ceļus, pa kuriem Latvijā tiek ievesta pārtika. Kad uz robežas sabojātos piena un gaļas produkti, cits nekas neatliktu — nāktos vērsties pēc palīdzības pie vietējiem ražotājiem.
“Varbūt esmu “galvu saspiedis””
— Vai pēc darba saimniecībā pietiek laika arī kam citam?
— Daudz laika paiet Seces pagasta centrā. Varētu to saukt par mecenātismu. Kopā ar dēlu, kurš mācās par celtnieku, par saviem līdzekļiem skolas bērniem iekārtoju trenažieru zāli, atpūtas istabu un citas telpas. Drīzumā pagasta centrā tiks ierīkota datorzāle, kur visi gribētāji varēs uzlabot datorprasmi. Vairāk pievēršos jauniešiem, kuri bieži pēc nodarbībām skolā brīvo laiku pavada nelietderīgi. Paziņas saka, ka es esot jocīgs — ziedojot savu laiku un līdzekļus sabiedrības labā. Mans dēls arī mācījās pagasta skolā, un es zinu, ka pēc stundām skolēni laiku pavadīja neorganizēti, bezmērķīgi.
Nāksies audzēt tabaku
— Vai ir kas padomā, kā uzlabot zemnieka dzīvi?
— Ja neturētu govis, audzētu cūkas. Barības ziņā ar viņām ir daudz vieglāk, un ar gaļu nopelnīt var vairāk nekā ar pienu. Esmu izrēķinājis, ka, turot ap simts cūku, par iztikšanu nevajadzētu uztraukties. Ar pienu pašlaik ir tā: litrs piena jāpārdod par pašizmaksu, bet ar cūkām būtu laba peļņa. Arī ar lielāku govju skaitu būtu drošāk dzīvot, bet kā vairumam — nav zemes.
Kāds kaimiņš mājās sācis ražot cukuru, audzēt tabaku, un es nebrīnīšos, ja drīzumā populāra kļūs tā saucamā naturālā saimniecība — prece pret preci. Rudenī, kad kaimiņš man palūdza pāris kravu mēslu, pretī dabūju vairākus maisus kartupeļu. Man mēslus nav, kur likt, viņam bija laba kartupeļu raža. Kāpēc mums nekooperēties?
Pārdod kumeļus
— Ievēroju, ka aplokā pie mājas rikšo zirgi. Vai arī viņi saimniecībai dod peļņu?
— Ar zirgiem nodarbojos jau 25 gadus, no kolhozu laikiem Jaunpils pusē. Govis man ir ienākumu avots, bet zirgi, lai cik tas mūsdienās izklausītos dīvaini, tikai paša priekam, — stāsta Beverīna kungs. — Gada laikā viena zirga uzturēšanai nepieciešams ap 500 latu. Nedaudz var nopelnīt, pārdodot kumeļus, bet, kā daudzās nozarēs, arī šīs pamatā ir entuziasms.

Staburags.lv ARHĪVS

Govis — maizei, zirgi — priekam

Kategorijas