Dalītā atkritumu vākšana Aizkrauklē tomēr būs
SIA “Aizkraukles komunālo uzņēmumu kombināts” nonācis sarežģītā situācijā — Aizkrauklē organizēta atkritumu dalītā vākšana, bet otrreizējai izmantošanai savāktās izejvielas nevienam nav vajadzīgas. Uzņēmums plāno atkritumu dalīto vākšanu nepārtraukt un savākto krāt līdz “labākiem laikiem”.
Nav pieprasījuma
— Situācija ir sarežģīta. Līdz šim papīru vedām Līgatnes papīrfabriku, taču uzņēmums no mums makulatūru vairs neiepērk. Vienīgā iespēja ir pārdot makulatūru Lietuvā, kur par tonnu maksā astoņus eiro, taču tik tālu par tik zemu cenu vest nav izdevīgi. Savukārt PET pudeles, lai savāktu nepieciešamo daudzumu, jākrāj ļoti ilgi. Vienā tonnā ir 56 tūkstoši pudeļu. Pēdējo kravu nosūtījām pārstrādes uzņēmumam Jelgavā. Taču arī šajā rūpnīcā savests ļoti daudz izejvielu — nav, kur pārdot PET pudeļu pārstrādes galaproduktu — PET granulas. Arī savākto stiklu neviens nepieņem, — saka uzņēmuma valdes loceklis Ivars Sekacis. — Tomēr esam nolēmuši atkritumu dalīto vākšanu nepārtraukt.
Pašlaik pilsētā izvietots desmit īpaši marķētu konteineru, kuros var likt gan papīru un kartonu, gan PET pudeles. Ir arī atsevišķi konteineri stiklam. Cilvēki ir sākuši šķirot atkritumus. Šis ieradums izveidojas tikai ilgākā laikā, tāpēc būtu aplam labi iesākto pārtraukt. Kad darbu sāks Vidusdaugavas atkritumu poligons, būs jāmaksā par katru atkritumu kilogramu. Jo vairāk iedzīvotāji šķiros, jo mazāk būs jāved uz Mežāri un mazāk jāmaksā.
Glabās līdz “labākiem laikiem”
Tomēr savākto stiklu kopā ar citiem sadzīves atkritumiem nāksies vest uz izgāztuvi. PET pudeles un makulatūru presēsim un krāsim uzņēmuma teritorijā. Ķīpas krausim uz paliktņiem un pārsegsim ar polietilēna plēvi. Iespējams, pēc kāda laika situācija mainīsies un papīru atkal varēs pārdot. Glabāt savākto nāksies par uzņēmuma līdzekļiem.
Diemžēl aizkrauklieši atkritumu dalītajai vākšanai paredzētajos konteineros izmet arī sadzīves atkritumus, kurus nav iespējams pārstrādāt. Šajos konteineros nedrīkst mest ķimikāliju un eļļas pudeles, tukšas piena un kefīra pakas. Tās sastāv no laminēta (pārklāta ar polimēru slāni) papīra un nav pārstrādājamas. PET pudelēs pilda vienīgi dzērienus. Savukārt eļļas pudelēm, kuras ir vizuāli līdzīgas, ir cits plastmasas sastāvs.
“Zaļie jumtiņi”
Šobrīd dabas resursu nodoklis par papīra iesaiņojumam ir 150 latu par tonnu. Taču uzņēmumi, kuriem ir noslēgts līgums ar tādām organizācijām kā “Latvijas Zaļais punkts” vai “Zaļā josta”, par šo iesaiņojumu, nemaksā vis dabas resursu nodokli valstij, bet tikai 14 procentu no nodokļa summas tā sauktajiem “zaļajiem jumtiņiem”. Viss pārējais paliek iesaiņojuma radītājam. Teorētiski šī nauda būtu jāizlieto otrreizējās pārstrādes organizēšanai, bet praktiski nesamaksātā daļa kļūst par uzņēmuma peļņu. Savukārt “zaļie jumtiņi” atkritumu savācējiem maksā tikai divus latus par tonnu savāktā papīra. Par šo naudu savākšanu organizēt nevar. Valsts šo lietu ir palaidusi pašplūsmā. Naudai būtu jānonāk pie tiem, kas organizē atkritumu savākšanu. Pietiktu pat ar pusi šī nodokļa likmes. Mēs, atkritumu savācēji, vēlamies panākt, lai situācija mainītos, taču pagaidām nespējam. Savukārt “zaļie jumtiņi” naudu tērē sevis uzturēšanai un reklāmai, aicinot dzīvot zaļi. Jājautā tikai — uz kā rēķina? Turklāt šie “zaļie jumtiņi” ir privāti, nevis valsts uzņēmumi.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra