Zāli izmantos apkurei

SIA “Latgran” Jaunjelgavā un Jēkabpilī sākusi kurināmo granulu ražošanu no jaunām izejvielām — miežubrāļa un sāres. Jau saražota pirmā partija — deviņas tonnas, kura kā paraugs piegādāta jau esošajiem granulu pircējiem.
Arī zemes īpašniekiemŠo kultūraugu — miežubrāļa un sāres — audzēšana enerģētiskām vajadzībām varētu kļūt par labu iespēju Latvijas lauksaimniekiem, īpaši tiem, kuri pārtrauc piena ražošanu vai nezina, ko iesākt ar zemi, kas nav gluži piemērota graudaugu audzēšanai. Tā ir laba izdevība arī pļavu īpašniekiem, kuri vairs nevar saņemt subsīdijas par saimniekošanu nelabvēlīgos apvidos. Lai novāktu miežubrāļa un sāres ražu, nepieciešams minimāls tehniskais nodrošinājums: traktors, pļaujmašīna un siena prese. Lielākie izdevumi saistīti ar ieaudzēšanu, bet pēc tam, kultūras pareizi tos kopjot, ražu var novākt 15 gadu. “Šo kultūraugu audzēšana var interesēt zemes īpašniekus. Latvijā ir daudz aizlaistu lauku, kurus īpašnieki nekopj, jo nav naudas. Laukus var apsēt ar šiem kultūraugiem un, ieguldot nelielu darbu, saņemt naudu. Somijā divas trešdaļas miežubrāļa izaudzē lielais koncerns “Vapo” un vienu trešdaļu — sīkzemnieki, kuriem pamatdarbs ir pilsētās,” stāsta “Latgran” agronoms Aigars Oļukalns.Miežubrālis nav izvēlīgsMiežubrālis ir daudzgadīgs 80 — 200 augsts, graudzāļu dzimtas lakstaugs. Skara bieži ar sārti violetu nokrāsu. Zied jūnijā un jūlijā.Klimata un augsnes ziņā miežubrālis nav izvēlīgs. Tas aug ar kaļķi bagātā applūstošā augsnē ar samērā augstu gruntsūdens līmeni. Var audzēt arī sausākā augsnē, kas labi vēdinātas un bagātas ar kaļķi un slāpekli. Somijā miežubrāļa audzēšanai sekmīgi izmanto izstrādātos kūdras purvus. Sēj pavasarī, labos laika apstākļos to var darīt līdz jūnija vidum. Pirmajā gadā miežubrālis izaug 40 — 90 cm garš, tikai to nepļauj. Ja miežubrāli pareizi mēslo un novāc, tas vienā vietā saglabāsies līdz 16 gadiem, novācot vidēji 6 — 8 tonnas no hektāra. Somijā miežubrāli 2008. gadā audzēja 21 000 hektāru platībā, bet nākamajos trijos gados tā platība tiks palielināta līdz 40 000 hektāru. Sēklas ved no AmerikasSāre ir daudzgadīga zāle, kas izplatās ar sēklām. Augs ir 50 — 250 cm garš, garums ir atkarīgs no šķirnes un augšanas apstākļiem. Sāres sausnes raža var svārstīties ap 6 tonnām no hektāra. Pareizi audzējot sāre sējumā var saglabāties līdz 15 gadiem. Sāre radusies Ziemeļamerikā. Savvaļā aug no Meksikas līdz Kanādai. Ir divi sāres tipi: zemieņu un augstieņu. Zemieņu tipa sāre aug gar ūdeņiem un palienēs.Sāri sēj tāpat kā kukurūzai, sākot no maija vidus. Augsnei jābūt iesilušai vismaz līdz +10 grādiem ar pietiekamu mitruma daudzumu, jo sausā augsnē tā slikti dīkst. Sāres dīgsti ir ļoti jūtīgi pret salnām un nezāļu noēnojumu. Pļaušanai izmanto parastās pļaujmašīnas. Izdevumi minimāli“Zemniekiem, ar kuriem slēdzam līgumu, sēklas dodam bez maksas. Arī pēc produkcijas braucam paši. Zemniekiem tikai jāapsēj lauks un jānovāc ražas. To var izdarīt ar parasto pļaujmašīnu un ruļļu presi. Mūsu aprēķini liecina, ka tīrā peļņa no apsētā hektāra ir ap 40 latu. Minimālajai apsētajai platībai jābūt ap 20 hektāru,” stāsta Oļukalna kungs. “Latgran” plāno zemniekus nodrošināt ar preses auklām, kuras būs izgatavotas no dabīga materiāla. Pašlaik ar miežubrāli Latvijā ir apsēti 300 hektāru.Uzziņa.SIA “Latgran” ir Skandināvijas valstu uzņēmumu grupas “KINNEVIK AB Investment” meitas uzņēmums, kam Latvijā pieder ne tikai koksnes pārstrādes uzņēmumi, bet arī tādi Latvijā pazīstami zīmoli kā “TELE2”, “TV3”, “VIASAT” un radiostacija “Star FM”. “Latgran” pieder divas no lielākajām un modernākajām kokskaidu granulu ražotnēm Eiropā. Uzņēmums gadā saražo aptuveni 250 000 tonnu granulu.Jaunās granulas neatšķiras no koksnes granulām un ir līdzvērtīgas enerģētiskās vērtības ziņā.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra