Savu mīlestību satiek kāzās

Šodien savu 35. dzimšanas dienu sagaidīja mazzalviete Gunta Zvilna. Guntas dzimtā puse ir Mazzalves pagastā, kurā pēc Vecbebru profesionālās vidusskolas beigšanas jaunā meitene atgriezās, lai sāktu strādāt par pavāri. Jāņa Ozoliņa teksts un fotoBeigusi toreizējo Mazzalves astoņgadīgo skolu, Gunta devās apgūt profesiju, kura jau no mazotnes ir bijusi sirdij tīkama. Pēc trīsarpus gadiem Gunta saņēma diplomu, kas apliecināja, ka ir apguvusi pavāres, konditores un maiznieces arodu. “Man vienmēr ir paticis gatavot ēdienus, patīk pats darba process un, protams, arī rezultāts,” stāsta Gunta. Pēc skolas beigšanas meitene atgriezās dzimtajās mājās un deviņdesmito gadu vidū sāka strādāt Mēmeles sociālās aprūpes centrā par pavāri. “Darbs no mājām nebija īpaši tālu, piecus, sešus kilometrus, bet šajos gados ne reizi vien nācies šo attālumu mērot kājām, īpaši ziemā, kad ceļi aizputināti un mašīna no pagalma nevarēja izbraukt,” par darba gaitu sākumu stāsta jubilāre.Mēmeles sociālās aprūpes centrā Gunta nostrādāja divpadsmit gadu, un pēc tam viņai dzimtajā pagastā piedāvāja pamatskolas ēdnīcas vadītājas vietu. Nu jau otro gadu jubilāre ir ēdnīcas vadītāja skolā, kurā pati ieguvusi pamatzināšanas “lielajai” dzīvei. Arods palīdz atrast vīruGuntas kundze ir klājusi dažādu godu, arī kāzu, galdus. “Tā iznāca, ka biju saimniece vīra Aigara brāļa kāzās, tur arī iepazināmies un nu jau ilgu laiku esam kopā,” stāsta jubilāre. Abi audzina divas meitiņas — Baibu un Lauru, kuras arī mācās Mazzalves pamatskolā.Brīvajā laikā Gunta kopā ar ģimeni labprāt ceļo pa dzimto Latviju. “Nekur ārpus Latvijas gan neesmu bijusi, bet noteikti aizbrauksim arī kaut kur tālāk,” nākotnes plānus atklāj mazzalviete.Savu pavāres prasmi Gunta liek lietā ne tikai skolā un viesībās, bet arī mājās. “Patīk šad tad ģimeni palutināt — izcept kādu saldumiņu. Parasti tās ir plātsmaizes, cepumi vai krēmi, kuri meitiņām ļoti garšo,” saka Gunta. Patīk rozes un neļķes“Jubilejās pie mums parasti ir diezgan daudz ciemiņu, sanāk mani un vīra radi. Protams, vienmēr ir klāts svētku galds. Kaut arī šogad ir “pusapaļa” jubileja, nekas, kas mūsu ģimenē ir tradicionāls, netiks mainīts,” smaidot saka jubilāre. Gunta uzsver, ka viņai nekad nav bijis svarīgi, cik lielas vai dārgas dāvanas viņai pasniedz, galvenais, lai atceras, un dāvanu saņemšanas prieks tad aizstāj tās mantisko vērtību. “Tas var būt kaut vienkāršs puķu pušķītis, bet lai tiek dāvināts no sirds,” saka Gunta. Jubilārei patīk rozes un neļķes, ziedi, kuri ilgi nenovīst. Jubilejas svin arī kopā ar kolēģiem skolā.“Pašlaik ir ļoti svarīgi, ka ir darbs, saticība ģimenē un veselība. Tās arī ir manas lielākās dāvanas, kuras dzīvē esmu saņēmusi,” saka Gunta Zvilna.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra