Plūdiem ir gatavi

Aizkraukles rajona padomes civilās aizsardzības komisijas sēdē sprieda par iespējamajiem plūdiem un to seku novēršanu. Tie visaktuālākie ir Pļaviņu pilsētai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Aizkraukles brigādes komandieris Aivars Pastars informēja, ka veicot urbumus, konstatēts — ledus biezums pie Pļaviņām ir 40 cm biezs, pie Gostiņiem plānāks — 30 — 35 cm, iepretīm Bebrulejām — 45 cm un biezāks. Izvērtējot iepriekšējo gadu pieredzi un salīdzinot mērījumus plūdu iespējamība ir tikai 70%. Ja ledus veiksmīgi izies pie Bebrulejas, Pļaviņām plūdi nedraud. Pašlaik brīdinot iedzīvotājus, apzina apdraudētās platības un iespējamo elektroenerģijas piegādes pārtraukšanu. Sarūpētas arī izmitināšanas vietas iedzīvotājiem kurus nāktos evakuēt, un nodrošināta pamesto teritoriju apsardze. Ar a.s. “Latvenergo” saskaņota rīcība ūdens līmeņa korekcijai ar Pļaviņu HES slūžu palīdzību. Izskatīta arī iespēja ledu zāģēt un spridzināt. Vidzemes reģionālās novērojumu daļas vadītāja Valentīna Černiša informēja par Daugavas situāciju. Ledus šogad nepārsniedz bīstamo robežu. Arī sniega daudzums ir mazāks par ikgadējo normu. Ledus iešana prognozē ap 23. — 29. martu, un maksimālo līmeni ūdens varētu sasniegt no 6. — 12. aprīlim. Pērn ledus Daugavā sāka iet jau 25. februārī. Novērota vižņu veidošanās, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, to ir uz pusi mazāk. Novērojumi rāda, ka gados, kad plūdi bija īpaši dramatiski, skābekļa daudzums ūdenī pirms ledus iešanas bija loti mazs. Nesenie mērījumi liecina, ka skābekli normas robežās. Tas nozīmē ka upe zem ledus dzīvo un ir laba caurtece.Pļavinu HES pārstāvis Aldis Bogdanovičs apsolīja atbalstu ūdens līmeņa regulēšanā. Šī pasākuma lietderība gan nav absolūta, jo ir gadījies, ka tā pat nodara ļaunumu, kā pirms gadiem, kad tika appludināta Jaunjelgava.Šobrīd ārkārtas situāciju plūdu apdraudētajās vietās var izziņot tikai Ministru prezidents. Agrāk šādu lēmumu varēja pieņemt pašvaldības. Kad Jēkabpilī sāks iet ledus, aptuveni pēc pusstundas situācija saasināsies arī Pļaviņās. Zemessardzes 55. Aizkraukles bataljona komandieris Uldis Albiņš ziņoja, ka dienestam ir nepieciešamā tehnika, lai ārkārtas situācijā veiksmīgi rīkotos. Tās ir caurgājējmašīnas, peldošā kāpurķēžu tehnika, transportieri ar dzenskrūvi. Daļa šīs tehnikas ir Aizkrauklē, pārējā — Lielvārdē un Ogrē. Zemessargiem ir arī mobilie strāvas ģeneratori, kuri nepieciešamības gadījumā ar elektrību var apgādāt nozīmīgākos objektus.Aizkraukles rajona policijas pārvaldes priekšnieks Ivars Zirnis teica, ka policija personāla skaita samazināšanas dēļ kārtību plūdu teritorijā var nodrošināt, bet tam nepieciešams laiks, jo personāls un tehnika bāzējas Aizkrauklē. Civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Pētera Keiša situācijas vērtējums bija pozitīvs. Atbildīgās iestādes plūdiem ir gatavas, bet cerams, ka šos glābšanas pasākumus nenāksies realizēt.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra