Dēkainā latvieša Jāņa Doreda dzīve

2013. gada 22. marts 14:35

994

Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā apskatāma leģendārā latviešu kinooperatora un fotogrāfa Jāņa Doreda fotogrāfiju izstāde.

Ekspozīcija uz Aizkraukles “Kalna Ziediem” no Cēsu vēstures un mākslas muzeja. Cēsis ir Jāņa Doreda (1881.— 1954.) dzimtā puse. “Izstāde būs apskatāma līdz maija sākumam,” informē Ilzīte Ozoliņa, Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja. “Tajā aplūkojami ne tikai leģendārā kinooperatora fotouzņēmumi, bet arī viņam piederējušās kara korespondenta lietas, dokumenti un foto.”
Jānis Doreds, pasaulē vairāk zināms kā Džons Doreds, plašākai sabiedrībai 20. gadsimta pirmajā pusē kļuva pazīstams, strādājot par reportieri “Pathe News” un “Paramount News”. Viņa dzīve pārspēj visdēkainākās filmas. Jānis iemūžinājis daudz būtisku vēsturisku notikumu, bijis kara reportieris, vienīgais ārzemnieks, kurš nelegāli nofilmēja Ļeņina bēres Maskavā, par ko latvietim piesprieda nāvessodu. Vēlāk to gan mīkstināja, uz mūžu izraidot no Padomju savienības. Jānis filmējis karaļus, pasaulslavenus zinātniekus, politiķus. Par Doredu pasaules, arī Latvijas, presē parādījās sensacionāli virsraksti: “Visvairāk arestētais filmoperators Eiropā”, “Džons Doreds ir Gibraltārā pēc četru nedēļu pavadīšanas Spānijas cietumā...”. Savu lielo mūža mīlestību Elizabeti saticis Ziemeļos, Špicbergenas salā, Garā gada ciematā, kur devies uzņemt dažus kadrus ar zemūdeni “Nautilus”.
1955. gadā izdota Jāņa Doreda sievas Elizabetes grāmata par viņu — “Zeme man ir apaļa” norvēģu valodā. 2004. gadā Jāņa Doreda dēls Eižens, kurš dzīvoja Amerikā, atbrauca uz Latviju un uzdāvināja Rīgas Kino muzejam tēva personīgās mantas. 2006. gadā pirmizrādi piedzīvoja Dzintras Gekas filma “Džona Doreda sala”.
Doreds ir dzimis Cēsīs 1881. gada 23. aprīlī. Sešu gadu vecumā vecāki viņu sūtīja skolā, lai gan tolaik bērnu izglītošana nebija obligāta. Tā kā Jāņa bērnības laikā Latvijā īstenoja pārkrievošanās politiku, viņš mācījās lasīt un rakstīt krieviski. Vēlāk Jānis kļuva par mācekli pie vācu tirgotāja. Zēns saņēma nevis algu, bet vērtīgas zināšanas un prasmes — viņš iemācījās vācu valodu, guva iemaņas latīņu un gotu alfabētā, grāmatvedībā un iemācījās labas manieres. Divpadsmit gadu vecumā Jānis prata lasīt un rakstīt trijās valodās. Vēlāk Jānis devās uz Maskavu pie vecākā brāļa Kārļa. Jānis sāka strādāt Maskavas lielākajā fotopiederumu veikalā un, lai varētu izlasīt brošūras, viņš apguva franču un angļu valodu, arī ķīmiju un optiku. Par pagrieziena punktu Jāņa dzīves uztverē kļuva kāds īpašs preces sūtījums — Edisona kinetoskops. Tā iesākās dēkainā cēsnieka ceļš pasaulē.

Staburags.lv ARHĪVS

Dēkainā latvieša Jāņa Doreda dzīve

Kategorijas