Rīgas veselības centrs “Pļavnieki” Aizkrauklē vēlas atvērt savu filiāli

2009. gada 18. marts 17:46

2939

Rīgas veselības centrs “Pļavnieki” Aizkrauklē vēlas atvērt savu filiāli

Mūsdienu ekonomiskajā situācijā finansiālas grūtības ir arī veselības aprūpes iestādēm, tāpēc jāmeklē jaunas attīstības iespējas. Patlaban veselības aprūpes iestādēm vēl nav īstas skaidrības, cik naudas no valsts budžeta šogad atvēlēs gan ambulatorajai, gan stacionārajai pacientu ārstēšanai. Tāpat kā citām slimnīcām, arī Aizkraukles slimnīcai nepietiek naudas, bet jāturpina darboties un sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus. Darbinieku sanāksmē pārrunāja slimnīcas iespējamo sadarbību ar Rīgas veselības centru “Pļavnieki”, kas slimnīcai dotu iespēju attīstīties arī turpmāk.Aizkraukles poliklīnikā notika medicīnas darbinieku informatīvā sanāksme, kurā diskutēja arī par iespējamo sadarbību ar Rīgas veselības centru “Pļavnieki”.Sapulcē piedalījās Aizkraukles slimnīcas vadība, ap 70 darbinieku, Rīgas veselības centra “Pļavnieki” vadītāja Inese Pētersone un padomes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis informēja, ka šogad tika samazinātas darbinieku algas, saimnieciskie izdevumi, par komunālajiem pakalpojumiem iestāde maksā vairāk, taču, apkopojot divu mēnešu datus, slimnīcas ekonomiskie rādītāji nav pasliktinājušies. Nav ieinteresēti “atbaidīt” pacientusA. s. “Pļavnieki” Aizkraukles slimnīcā vēlas nomāt telpas un piedāvāt savas filiāles pakalpojumus. Visus uztrauc, vai pakalpojumi nebūs ļoti dārgi, bet Vizuļa kungs mierina, ka a. s. “Pļavnieki” nav ieinteresēta “atbaidīt” pacientus, jo saprot, kāda ir viņu maksātspēja. “Pļavnieku” vadības mērķis ir sākotnēji attīstīt ambulatoros pakalpojumus un ieviest jaunus, te vēl neapgūtus valsts apmaksātus pakalpojumus. Ja būs nepieciešami vēl kādi, ko valsts neapmaksā, veselības centrs ir gatavs investēt līdzekļus.“Pļavnieki” plāno diagnostikas laboratorijas modernizāciju, vienoties ar Aizkraukles rajona padomi un novada pašvaldību par stacionāra un poliklīnikas attīstību, apgūstot Eiropas struktūrfondu līdzekļus, kā arī nodrošināt mājas aprūpi, ko pieprasa Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA). Paliktu pašvaldības pārziņā100 procentu slimnīcas kapitāldaļu pieder Aizkraukles rajona padomei, bet pēc pašvaldību vēlēšanām situācija mainīsies, jo rajona padomes nebūs. Aizkraukles slimnīca paliks Aizkraukles novada vai visu sešu novadu pārziņā, vai kļūs par valsts aģentūru. “Mēs esam ieinteresēti būt Aizkraukles novada pašvaldības pārziņā. Tā šobrīd ir pietiekami rīcībspējīga. Ja sadarbība ar “Pļavniekiem” notiks, tiks izstrādāts līgums, kurā būs noteikti abu pušu pienākumi, tiesības un citas būtiskas lietas, arī tas, ar kādiem noteikumiem rīdzinieki iesaistīsies slimnīcas funkcionēšanā,” teic Ēriks Vizulis. Jāattīsta ambulatorā nodaļaSapulces dalībniekus uzrunāja veselības centra “Pļavnieki” vadītāja Inese Pētersone un padomes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.Zeitmaņa kungs uzsvēra — lai mazinātos pacientu plūsma stacionārā, valstī patlaban galvenais ir sniegt iedzīvotājiem ambulatoros pakalpojumus. Aizkraukles slimnīcas telpas ir nošķirtas, un tāpēc būtu jāattīsta ambulatorā daļa, kas ir atdalīta no slimnīcas. Viņš arī atzina, ka darbiniekiem nav jābaidās strādāt privāti, jo krīze valstī reiz beigsies un bez slimnīcām iztikt nevarēs. Satrauc turpmākaisSanāksmes laikā raisījās diskusijas. Slimnīcas darbinieki visvairāk uztraucas par savu nākotni.Terapijas nodaļas vadītājs Valdis Grīgs vaicāja, cik daudz līdzekļu paredzēts investēt Aizkraukles slimnīcā? Veselības centra “Pļavnieki” vadītāja Inese Pētersone atbildēja — lai pacientiem, piemēram, vēža diagnosticēšanas pakalpojumu būtu iespēja saņemt arī Aizkrauklē, pirmajā posmā varētu investēt ap 30 000 latu. Nepieciešams arī osteoporozes noteikšanas aparāts, kurš maksā ap 30 000 latu. Apliecinot nopietnos sadarbības nolūkus, a. s. “Pļavnieki” ar Aizkraukles slimnīcu tikko noslēguši poliklīnikas telpu nomas līgumu, un drīzumā strādnieki tās sāks remontēt. Ģimenes ārste Olga Tomaševska jautāja, kad reāli varēs izmantot mamogrāfu, jo pacienti par to interesējas. Marģers Zeitmanis atbildēja, ka šo pakalpojumu varētu izmantot jau mēneša laikā, bet VOAVA vispirms jāizsludina iepirkums.Aizkraukles slimnīcas aptiekas vadītāja Daiga Kancāne vēlējās uzzināt, kāpēc “Pļavnieki” ieinteresēti te atvērt filiāli un kā būs ar stacionāru? Zeitmaņa kungs konkrētu atbildi nedeva, bet skaidroja, ka uzņēmumam šajā jomā ir pieredze. Vienā no iestādēm, kurā tika investēti līdzekļi, no 1,5 miljoniem tie sasniedza 3 miljonus latu. Ja valsts pārtrauks finansēt stacionāru, tiks veidots privātais.Neziņā par dienas stacionāruĀrsta palīdze no Pļaviņu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes Ilze Vaišļa interesējās, vai darbiniekiem tiks apmaksāta profesionālā pilnveide? Pētersones kundze solīja, ka viņi ir gatavi apmaksāt visus kursus, bet pilnā apmērā tikai tad, ja speciālists strādās vienā vietā, nevis vairākās. Ģimenes ārste Maiga Ivanova vaicāja, vai kopdarbība sāksies pēc pašvaldību vēlēšanām un kā būs ar dienas stacionāru? Marģers Zeitmanis atzina, ka viņa vadītā iestāde darbu var sākt kaut tūlīt, bet pašreiz Aizkraukles slimnīca vēl ir rajona padomes pakļautībā un tai nav piešķirts valsts finansējums. Par mājas aprūpi nav skaidrības, jo ir lieli attālumi starp pagastiem un Aizkraukles pilsētu. Nav skaidrības arī par dienas stacionāru, vienīgais, ko Zeitmaņa kungs varēja pateikt, ka slimnīcā samazinās gultu skaitu. Ja VOAVA kompensēs dienas stacionāra izmaksas, tas pacientiem tāpat būs dārgi, jo maksā nebūs ierēķināta ēdināšana, bet, ja valsts stacionāram naudu nepiešķirs vispār, tad būs jāatver vairāki dienas stacionāri. Transports novadu robežās kursē dažādos laikos, tāpēc pacientu nokļūšanu līdz Aizkraukles slimnīcai varētu nodrošināt, iegādājoties autobusu. Jāstrādā no sirdsSapulces beigās Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis ieteica katram padomāt, kā attīstīt iestādi un vairot tās konkurētspēju. “Uzņēmuma attīstībai jānotiek, domāju, ka stacionārs bez ambulatorās daļas nevar darboties. Raudzīšos, lai ieguvēji būtu visi, jo šie cilvēki vēlas mums palīdzēt. Ja šobrīd necīnīsimies un neparādīsim, ka esam darboties un konkurētspējīgi, tad ekonomiskā tirgus situācija mūs iznīcinās. Šī ir viena no iespējām saglabāt un attīstīt slimnīcu. Cilvēkiem mēs esam vajadzīgi, tāpēc mums jāstrādā pēc vislabākās sirdsapziņas,” teica Ēriks Vizulis.Saskatāms “nopirkšanas” risks“Neesmu pietiekami informēts, bet domāju, ka šī slimnīcai varētu būt laba attīstības iespēja,” vērtē Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme.
“Ja “Pļavnieku” ieguldījums slimnīcas attīstībā dos uzlabojumus, tad tas būs ļoti labi. Visvairāk satrauc finansiālā puse, jo līdzekļu investēšanas gadījumā liela daļa slimnīcas kapitāldaļu piederētu veselības centram “Pļavnieki”, un nākotnē iestāde varētu nonākt tā īpašumā. Bažas rada arī tas, vai iedzīvotāji spēs pietiekami izmantot piedāvātos pakalpojumus, bet kopumā iecere šķiet laba,” atzīst Aizkraukles rajona padomes priekšsēdētājs Pēteris Keišs.

Staburags.lv ARHĪVS

Rīgas veselības centrs “Pļavnieki” Aizkrauklē vēlas atvērt savu filiāli

Kategorijas