Zeme ir jāmīl

2009. gada 25. marts 16:55

769

Valts Mišins, Seces pagasta zemnieku saimniecības “Vēžnieki” īpašnieks, trīs gadus nodarbojas ar graudkopību. Apstrādā 99 hektārus zemes, un, ja nepieciešams, nomā no kaimiņiem.

Griķi — augsnes irdinātāji
— Cik lielas zemes platības apstrādājat un ko tajās audzējat?
— Pērn apsēju 170 hektāru zemes. Cenšos audzēt nevis vienu kultūru, bet variēju eksperimentējot. Salīdzinoši nesen sāku nodarboties ar graudkopību un uzskatu, ka man vēl daudz jāmācās, — stāsta “Vēžnieku” saimnieks. — Mans tēvs visu mūžu ir nodarbojies ar zemkopību, bet viņam patika visu darīt pašam, mēs, bērni, palīdzējām tikai smagajos darbos. Šogad pirmo gadu mēģināšu audzēt ziemas rapsi. Iesēju pirmos piecus hektārus — sākumam pietiks. Negribas nevajadzīgi riskēt. Rapša audzēšana izmaksā dārgi. Ja izdosies, kā iecerēts, tad rudenī iesēšu krietni vairāk. Rapsim ir īpatnība — to nedrīkst sēt tajā pašā vietā četrus gadus. Tas ir slimību un kaitēkļu uzņēmīgs. Rudenī iesēju arī rudzus un kviešus. Pavasarī sēšu miežus, auzas un griķus. Auzas audzēt ir visriskantāk, pārdodot gadās problēmas. Arī griķi īsti neatmaksājas, bet tie augot uzirdina smagu zemi. To sēšanai ir minimālas izmaksas, un zaudējumi nerodas.
Nepilda līguma nosacījumus
— Kā vērtējat bioloģisko saimniekošanu?
— To es nesaprotu un neatbalstu. Bioloģiskās lauksaimniecības produkciju pagaidām grūti realizēt par tādu summu, kādu vajadzētu saņemt. Cīņa ar nezālēm vien ir smags darbs un prasa daudz līdzekļu. Laukus apstrādāju ar visu nepieciešamo kaitēkļu apkarošanai un ražības celšanai. Pavasarim esmu pasūtījis 26 tonnas komplekso minerālmēslu. Kamēr ceļš līdz saimniecībai bija izbraucams, man piegādāja daļu pasūtītā. Tagad jāgaida labāki laika apstākļi. Vēl gaidu slāpekli un sulfātus rapsim. Iepriekš sadarbojos ar firmu “Viss lauksaimniekam”, šobrīd šī sadarbība ir stipri gausāka. Negatīva ietekme bija pagājušā gada pavasarī. Sēklu, minerālmēslus, degvielu iepirkām “pa dārgo”, bet rudenī ražu nebija iespējams pārdot par tām cenām, kādas noteiktas līgumos ar uzpircējiem. Neviens līgums netika izpildīts tā, kā norunāts. Auzām paredzētā iepirkuma cena bija 90 latu par tonnu, bet iepirka par 60. Rudziem — 100 latu, bet reāli izdevās pārdot par 80, un sezonas beigās uzpircēji vispār no tiem atteicās. Radās pārprodukcija. Iepriekšējā gadā daudzas saimniecības pastiprināti iepirka minerālmēslus, lai uzlabotu ražību, cerot, ka graudus varēs pārdot par noteiktajām cenām. Ražība tajā gadā tiešām bija liela, pat dubultīga.
Cenšas tik vaļā no auzām
— Kā aizvadīts iepriekšējais gads un ko darīsiet šopavasar?
— Pagājušais rudens ražas novākšanai bija ļoti nelabvēlīgs. Maz saulainu dienu, un nokultajos graudos saglabājās liels mitrums. Tas nozīmēja papildu izdevumus kaltēšanai. Problēma bija arī ar kaltēm, jo tajās atsacījās pieņemt graudus ar mitrumu virs 20 procentiem.
Pavasaris šogad atnācis ar sniegu, un grūti pateikt, cik labi pārziemojuši ziemāji. Rudenī pirms sala rapsis un rudzi bija labi saauguši. Ziemas vidū atkusnī uz lauka izveidojās lielas peļķes. Manos laukos parasti tādas neveidojas. Baidos, ka daļa sējumu varētu būt izslīkusi. Ziemāji no kopējās platības ir trešdaļa. Nākamruden mēģināšu tos sēt vairāk. Domāju audzēt vasaras kviešus un miežus. Centīšos tik vaļā no auzām.
Vairāk par pavasari mani uztrauc rudens. Iepriekšējo gadu pieredze ir negatīva. Vai samaksās tik, cik noteikts līgumos?Iegādājos kombainu un, protams, kā vairums kredītā.Pašlaik remontēju tehniku. Tā man stāv zem klajas debess, gaidīju piemērotu laiku. Mans kaimiņš saka — zeme ir jāmīl. Manam tēvam tuvāki ir sējas darbi, bet man patīk aršana. Ieelpoju zemes smaržu, un tā piepilda mani ar enerģiju un dzīvotprieku.

Staburags.lv ARHĪVS

Zeme ir jāmīl

Kategorijas