Staburags.lv ARHĪVS

“Labdien, Lietuvas policija!”

Indulis Burka

2009. gada 30. marts 17:50

1775
“Labdien, Lietuvas policija!”

Aizkraukles rajonā, Lietuvas pierobežā, kopīgi patrulēja Latvijas un Lietuvas policisti. Līdzīga akcija notika arī Lietuvā. Saskaņā ar abu valstu līgumu pēc pievienošanās Šengenas zonai šādas akcijas notiek regulāri. 

Robežkontroles vietā
Aizkraukles rajona ceļu policijas priekšnieks Andis Bēnītis stāsta, ka kopš Latvijas pievienošanās Šengenas zonai pie valstu iekšējām robežām kontrole vairs nenotiek un abu valstu policijas darbinieku kopīga patrulēšana ir kā kompensējošs mehānisms, kas palīdz uzturēt kārtību pierobežas rajonos.
— Palielinājusies cilvēku kustība pāri robežai. Bieži gadās, ka, nokļūstot svešā valstī, cilvēks apjūk un baidās vērsties pēc palīdzības pie citas valsts amatpersonas, — saka Bēnīša kungs. — Ieraugot savas valsts policistu formā, viņam ir daudz vieglāk kontaktēties. Nav arī valodas barjeras. Turklāt, kopīgi strādājot, abu valstu policijas darbinieki  iepazīst viens otra darba metodes, sadzīvi, veidojas personīgie kontakti. Tas viss nākotnē var noderēt. 
Satikšanās pie tilta
Lai pārliecinātos, kā kopīgi strādā abu valstu policijas darbinieki, uz Latvijas pierobežu kopā ar policijas inspektoriem Ansi Āboliņu un Māri Andžānu devās arī “Staburags”. 
Vispirms braucam uz Skaistkalni, lai satiktos ar Lietuvas kolēģiem. Patruļmašīna šķērso tiltu pār Mēmeli, un mēs iebraucam Lietuvas ciematā Germanišķos, kur bijušajā robežkontroles punktā norunāta satikšanās. Vietējie puišeļi izbrīnīti raugās uz Latvijas ceļu policijas patruļmašīnu, kuras balti pelēkais krāsojums atšķiras no lietuviešiem ierastā zaļi baltā krāsu salikuma. Pēc mirkļa klāt arī lietuviešu kolēģi no Biržiem — inspektori Vitauts Rauduve un Reuigiuss Murniks. Ansis Āboliņš sēžas lietuviešu “Škodā”, bet par Māra Andžāna pārinieku patrulēšanas laikā kļūst Vitauts Rauduve. Abas automašīnas — katra pa savu robežas pusi, brauks līdz bijušajam  robežpārejas punktam Nereta—Suvainišķi.
Labāks aprīkojums
Vitauts Rauduve ar interesi pēta Latvijas ceļu policijas patruļmašīnas tehnisko aprīkojumu. Tas ir ievērojami labāks nekā lietuviešiem. Visvairāk viņu sajūsmina modernais radars, kurš ļauj noteikt transportlīdzekļu ātrumu, kā arī videoieraksta iespējas un dators, kuram ir piekļuve datubāzei, lai pārbaudītu apturēto automašīnu un vadītāja personību. 
— Mums ir radars, kuru var izmantot tikai nebraucot, turklāt tas darbojas tikai pāris simtu metru attālumā, — saka Rauduves kungs. — Lietuvā vairāk uzmanības velta stacionāro radaru izvietošanai. Savukārt, lai noskaidrotu datus par personu un transportlīdzekli, jāsazinās ar policijas iecirkni.
Lietuviešu policists stāsta, ka Lietuvā lielākās problēmas ir ātruma pārsniegšana un braukšana alkohola reibumā. Tiesa, kopš pieņemts likums par alkohola tirdzniecības aizliegumu naktī, iereibušo pie stūres ir krietni mazāk. 
Savukārt Andžāna kungs priecājas par lietuviešu kolēģa ieroci — pie viņa jostas piestiprināta moderna “Glok” markas pistole. Mūsu policistiem ir ieroči, ko lietoja padomju laikā. Tomēr abi policisti tūlīt atzīst, ka šaujamieroci lietotu tikai ārkārtas situācijā. Tas vairāk kalpo kā psiholoģiskās ietekmēšanas faktors.
Vienas problēmas
Pamazām sarunas kļūst sadzīviskākas. Lietuviešu likumsargu, tāpat kā Latvijas policijas darbiniekus, ievērojami skārusi ekonomiskā krīze. Izrādās, algas samazinātas abās robežas pusēs, un policistiem jādomā, kā pabarot ģimeni, izskolot bērnus. 
— Manai sievai pieder saimniecība — audzējam gaļas lopus. Ja tās nebūtu, izdzīvot būtu ļoti grūti, — saka Rauduves kungs. — Protams, katru mēnesi atmaksā noteiktu daļu ceļa izdevumu, lai nokļūtu darbavietā, taču tas nespēj kompensēt dzīves dārdzību.
Arī Andžāna kungs teic, ka algas samazinājums ir ļoti jūtams un iztikt ir arvien grūtāk. 
Palīdz radars
Pamazām braucam cauri Kurmenes pagastam autoceļa Vecumnieki—Nereta—Subate virzienā. Ceļš slikts, un arī braucēju ir ļoti maz. Rauduves kungs teic, ka arī Lietuvā lauku ceļi šobrīd ir izmirkuši un ļoti bedraini. Policijas darbinieki aptur un pārbauda katru ceļā sastapto automašīnu, taču nekādus pārkāpumus neatklāj. Beidzot — asfalts. Un radars vienu pēc otra fiksē vairākus ātruma pārkāpējus.  Kāds kravas auto atļauto 80 kilometru stundā brauc ar 100 kilometru ātrumu. Vadītājam būs jāmaksā 10 latu naudassods. Pārkāpēji kļūst arvien ātrāki — kādas “Toyota Avensis” vadītājs traucas ar ātrumu 125 kilometri stundā (sods — 40 latu), “Mercedes” džipa vadītājs  — 131 km/h (40 latu), “Mitsubishi Pajero” — 140 km/h (60 latu). Taču visus pārspēj kāds “Renault” markas mikroautobusa vadītājs. Viņš traucas ar ātrumu 147 km/h. Par to draud naudassods no 80 līdz 100 latiem. Par to, cik tieši liels būs sods, lems augstākas policijas amatpersonas. Lietuviešu policists atzīst, ka ar viņu radaru iespējām šo pārkāpumu nespētu fiksēt.
Rauduves kungs atgādina, ka, iebraucot Lietuvā, automašīnā jābūt košas krāsas vestei ar gaismu atstarojošiem elementiem. 
Vadītāji pārsteigti
Iebraucam Neretā. Policisti  aptur vairākus braucējus. Dokumenti visiem kārtībā, viņus vienīgi pārsteidz uzruna krievu valodā: “Labdien, Lietuvas policija!” . Protams, juridisku tiesību sodīt par kādu pārkāpumu lietuviešu policistiem Latvijā nav. Taču blakus ir vietējais policijas inspektors, un, ja kāds pārkāpums būtu, vainīgais no soda neizvairītos.
Vakarā pie bijušā robežas pārejas punkta Nereta—Suvainišķi satiekam otru patruļmašīnu. Mirklis laba vēlējumiem un Ansis Āboliņš atgriežas savā robežas pusē. Dodamies atceļā. Āboliņa kungs stāsta, ka lietuviešu policistu ikdiena ir līdzīga mūsējai. Sodi par dažādiem pārkāpumiem bargāki, par dažiem — mazāk bargi. Atzinīgi viņš vērtē Lietuvā valdošo kārtību, ka, pirms iegūt mācību braukšanas atļauju, jānokārto teorētiskais eksāmens ceļu satiksmes noteikumos. Latvijā pietiek vien pieteikties autovadītāju kursos. Tāpat tie, kas tikko nokārtojuši eksāmenus Lietuvā, saņem divus gadus derīgu pagaidu vadītāja apliecību. Ja šajā laikā nav reģistrētu pārkāpumu, izsniedz pastāvīgo apliecību. Ja pārkāpumi ir, eksāmeni jākārto no jauna. Tas ievērojami disciplinē jaunos braucējus.
Vairāk attēlu skatieties galerijā