”Mežmalās” jau zied zemenes

2009. gada 29. aprīlis 18:38

6692

Kokneses pagasta zemnieku saimniecība “Mežmalas” ir maza — tikai nepilns hektārs zemenes, bet katrs pleķītis ir gudri apsaimniekots. Jāņa un Aijas Rīdereru saimniecībā zemenes audzē meita Dace ar vīru Jāni Graudu. Ik gadu 0,3 hektāros iestāda ap desmit tūkstošu stādu.

Jāatrod pareizā šķirneLaukā satiku saimnieku Jāni Rīdereru ar kundzi, saimnieka meitu Daci ar vīru Jāni.
— Vieni slauc govis, citi audzē graudus. Kāpēc jūs izvēlējāties audzēt zemenes?
— Sākumā audzējām kartupeļus un burkānus. To audzēšanai pievērsos arī zinātniski, esmu uzrakstījis grāmatas. Vēlāk iepazinos ar Latvijā pazīstamu zemeņu selekcionāru Viesturu Dūku, kurš mani ieinteresēja, — stāsta Jānis Rīderers. — Jau vairāk kā trīsdesmit gadu “Mežmalās” nodarbojos ar zemeņu audzēšanu. Līdzīgi kā ar kartupeļiem, arī zemeņu audzēšanas noslēpumus esmu atklājis, un tos var izlasīt manās grāmatās.Pēc kartupeļiem zeme, kad tajā bija pietiekams organisko vielu sastāvs, kļuva piemērota zemeņu audzēšanai. Pareizas zemeņu audzēšanas pamatprincips — no daudzgadīgajām pāriet uz viengadīgajām. Zemei jāatpūšas pēc ražas, un daudzgadīgie stādi vairs nav tik ražīgi.
— Vai zemenes vienlīdz labi aug jebkurā vietā?
— Ir šķirnes ar vēsturi, piemēram daudziem zināmā ‘Zefīrs’, kura aug arī mālainā augsnē, — saka Jānis Grauds. — Jo jaunāka šķirne, jo tā kaprīzāka. Mūsdienās, kad viss tiek komercializēts, arī zemenes kļūst izturīgākas transportējot, uzglabājot, bet zaudē garšas ziņā. Tāpēc mēs turamies pie pārbaudītām vērtībām, saglabājot pircēju uzticību. Tiem, kuri nodomājuši sākt zemeņu audzēšanu, vajadzētu stādīt nevis vienu šķirni, bet gan vairākas. Zemes sastāvs būtiski ietekmē garšu un ogu kvalitāti. Katrs mazdārziņa īpašnieks neveiks laboratorisku zemes analīzi, tāpēc jāmeklē īstā šķirne, kura konkrētajā vietā augtu vislabāk. Tepat, Bormaņu apkārtnē, viena un tā pati šķirne vienā laukā aug labi, bet kilometru tālāk nīkuļo un neražo.
Iztiek bez ķīmijas
— Kā cīnāties pret kaitēkļiem un nezālēm?— Tā kā pēc ražas novākšanas stādus neatstājam zemē, slimībām un kaitēkļiem nedodam iespēju ieperināties un vairoties, — turpina Grauda kungs. — Daudzi, kuri interesējušies par to, kā audzējam zemenes, netic man, kad saku, ka ķīmiju neizmantojam. Nelietojam nekādus pesticīdus vai herbicīdus. Pret nezālēm cīnāmies ar sentēvu metodēm — ravējot. Tāpēc mūsu zemenes ir nedaudz dārgākas par poļu un citām importētajām, toties tās ir ekoloģiski tīras, neizraisa alerģiju un lieliski garšo. Neaudzējam tik daudz, ka nevarētu pārdot, un nav jābaidās, ka tās uzglabājot sāks pūt. Pastāvīgie klienti ir ļoti nozīmīgi, un tiem, kuri ievestās zemenes pircējiem piedāvā kā Latvijā audzētas, uz ilgu sadarbību nav ko cerēt. Pircējam jāsaprot, ka prece ir dārgāka, jo kvalitatīvāka. Ja man būtu zemenes jāpārdod par tādu pašu cenu kā importētās, tad es labāk šos laukus pārveidoju par bērnu spēļlaukumu, kur bumbu dzenāt. Agrāk, kad sievastēvs nodarbojās ar pētniecisko darbu, varēja teikt, ka zemenes bija vaļaspriekam. Šobrīd, kad tās audzējam pārdošanai, svarīgi ir arī nopelnīt.
Zem divām plēvēm drošāk
— Varbūt varat atklāt kādu zemeņu audzēšanas noslēpumu?
— Daudzi audzētāji izvēlas zemenes audzēt daudzgadīgi, pirmajā gadā domājot tikai par stādiem, nevis ražu, — turpina Jānis. — Stādot augustā, nākamajā gadā lielas ražas nebūs. Mēs stādām jūlijā, un jau nākamajā vasarā ceri ir zemeņu pilni. Tagad, pavasarī, jāpaspēj laikus padarīt visus darbus, jo kaitē katra nokavētā diena — ceri regulāri jāaprušina, neļaujot nezālēm attīstīties. Nezāles jāizrušina, kamēr tās vēl neaug. Ja ielaiž un sagaida, kad tās izaugušas, nepieciešams trīskāršs darbs. Esam jau sākuši laistīšanu. Zemenes aug zem dubultā seguma — divām plēves kārtām, tādējādi saglabājot nemainīgu mikroklimatu un nodrošinoties pret pēkšņām temperatūras svārstībām pavasarī un pārkaršanu vasarā. Nezinu nevienu, kurš tā darbotos, jo tas prasa papildu izdevumus, bet nepārprotami atmaksājas. Zemenes laistot un lietus laikā nenošķiež ar dubļiem. Mēs tās droši ēdam nemazgātas. Esam izmēģinājuši pilienlaistīšanu, bet apjausts, ka uz to nevar paļauties, labāk pašam izstaigāt vagas. Citi uz zemes klāj melno plēvi, virs tās atstājot tikai cerus, bet zem šīs plēves veidojas ļoti labi apstākļi kukaiņu attīstībai, piemēram, maijvabolēm.Ap lauku esam uzslējuši koka žogu, nodrošinoties pret nelūgtiem ciemiņiem un meža zvēriem. Vienlaikus žogs rada aizvēju, krasi nemainot gaisa temperatūru.
Matīsa tirgū inteliģentāki pircēji
— Kādas prognozes šīgada ražai?
— Mazbērniem esmu apsolījis, ka pēdējā maija dienā katram pa kādai ogai būs, lai tik atzīmē, kuras viņi gribētu. Un nav bijis tā, ka solījumu nevarētu izpildīt, — stāsta Rīderera kungs.— Pārziemojušas labi, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, kad rudens bija pārāk lietains. Nevaram vēl prognozēt, kādas būs ogas — lielas vai sīkas, — sievastēvu papildina znots. — Cenas varētu būt nedaudz zemākas nekā pērn. Pirmo ražu gaidām ap 1. jūniju. Ir gadi, kad jau maija vidū ēdam pirmās sarkanās ogas. Sākumā pieēdamies paši, pacienājam draugus un tikai tad uz tirgu. Par tirdzniecības vietu esam izvēlējušies Matīsa tirgu Rīgā. Patīk inteliģentie pircēji.Šobrīd zied agrā lietuviešu šķirne ‘Saulene’. Pēc trim nedēļām, ja būs saulains un silts laiks, tā sāks ražot.

Staburags.lv ARHĪVS

”Mežmalās” jau zied zemenes

Kategorijas