Vairāk vaļasprieks nekā peļņa

2009. gada 3. jūnijs 17:56

2157

Seces pagasta “Vanagu” mājās saimnieci Lilitu Stāmuri satiku kopā ar pusgadu veco suni Rembi. Viņš sarunas laikā centās pievērst sev uzmanību un vēlāk “izrādīja” savu iecienītāko peldvietu — netālo dīķi.

Līdz Jāņiem puse mājas jānojauc— Jums skaisti sakopta mājas apkārtne. Redzams ka ieguldīts liels.— Abi ar vīru dzīvojam vectēva celtajā mājā. Mūsu īpašumā tā nonāca astoņdesmitajos gados. Apkārt ir vēl trīs mājas, arī senču celtas. Sākumā četri gadi pagāja, līdz aizvācām visus lūžņus un atkritumus, kuri te daudzus gadus bija sakrājušies. Mājai vairākkārt mainījušies saimnieki un viņi acīmredzot dzīvoja, nedomājot par rītdienu. Tagad, kad apkārtne sakopta, ķersimies pie mājas. Līdz Jāņiem ceram pusi mājas nojaukt, un tās vietā līdz rudenim jāuzceļ jauna, jo pašreizējā ir kļuvusi dzīvošanai nepiemērota.— Jums raibs ganāmpulks, — Gan gaļas govis, gan piena, melnas un gaiši brūnas...— Pirms astoņiem gadiem, kad saslimu ar izkaisīto sklelozi, ilgu laiku biju spiesta pavadīt gultā. Tobrīd likvidējām visus lopus, bet, kad atkal varēju staigāt, nebija spēka ne govis apkopt, ne izslaukt. Bez mājlopiem tomēr negribēju palikt, tāpēc izlēmu nomainīt piena govis ar gaļas lopiem. Ganāmpulkā ir pāris buļļu, tikai viena govs, kuru slaucu, ja teliņi visu pienu neizzīž. Lielais skaistais bullis ir Šarolē šķirnes, pirkts Ērberģē. Daļa govju ir krustojumi — piena govju ar Herefordas šķirnes buļļa, mazliet ir arī Angusa šķirnes. Šarolē šķirnes govīm dzemdībās vienmēr ir sarežģījumi, tāpēc nākotnē gribu pāriet uz Angusa šķirni, viņām tādas problēmas ir retāk. Tā notika arī aizvakar, kad ar lielām grūtībām atnesās vienai no Šarolē šķirnes govīm.— Ar gaļas lopiem mazāk darba? — Vasarā mazāk, bet problēmas ir ziemā, jo nav lauka nojumes, naktīs vedam viņus kūtī, katru dienu tā jāizmēž, arī sadzīšana prasa laiku un spēku. Lielais bullis vismaz mani klausa, bet, kad atnāca veterinārārsts, knapi bulli novaldījām. Likās, kūtij jumtu nonesīs. — Vai strādāt un riskēt materiāli ir vērts?— Naudas izteiksmē noteikti nē. Bet tādi mēs, laucinieki, esam, ne vienmēr visu rēķinām naudā. Cita lieta, ja ir aizaugušas platības, kuras jāattīra no krūmiem, — tad gaļas lopi labi piemēroti. Visu mūžu nostrādāju par zootehniķi, man patīk lopiņi un tas ir kā vaļasprieks. Īpaši tagad, kad nav jāslauc, patīkami no rīta iziet pļavā, noraudzīties viņos.Pēc ūdens — puskilometru — Cik tālu paveras skats, lauki apstrādāti, pļavas sakoptas. Patīk kārtība un rūpība gan mazās, gan lielās lietās?— Aramzemes mums ir 24 hektāri, bet pavisam apsaimniekojam ap 50 hektāru. Pašlaik 20 lopiņu ganās trīs hektāru platībā, kuru norobežota elektriskais gans. Lai racionāli izmantotu zemi, daļu iznomāju. Tā iegūstu līdzekļus, arī zeme ir apstrādāta. Daļa no zemes ir Zviedru senkapi — pirms gadiem kāds uz lauka atradis senu saktu, un nu šajā teritorijā ir īpašs liegums. Šaubos, vai šai vietai būtu kāda saistība ar kapiem. Mūsu puse īpaša ar to, ka šeit pazemes ūdeņi te ir ļoti dziļi. Mani vecāki visu mūžu pēc dzeramā ūdens gājuši uz puskilometru tālo aku kaimiņos. Sausās vasarās arī tā izžuva un ūdeni vedām no Seces. Nesen ierīkojām dziļurbumu — ūdens sākas tikai 58 metru dziļumā. Beidzot dzīvot kļuvis vieglāk. Lopiem un dārzu laistīšanai ūdens pietiek no tuvējiem dīķiem. To mūsu zemē ir četri, domājam rakt piekto. To, kurš tuvāk mājai katru gadu cenšos izravēt, iestādīju ūdensrozes. Dīķi pilni zivīm, un gadās noķert arī pa kādai lielākai — pērn izvilkām divarpus kilogramu smagu. Esot redzēts arī sams. — Vai jums ir vēl kāda aizraušanās?— Mājā ir maizes krāsns, un, kad biju stiprāka, es cepu saldskābo maizi. Ilgs un piņķerīgs darbs — mīklas sagatavošana, cepšana. Lai arī mīklas sastāvdaļas vienas un tās pašas, maize katru reizi iznāca citāda. Katru otrdienu apmeklēju līnijdejošanu, savam priekam — fizkultūrai, uz koncertiem nebraucu.Cenšos arī palīdzēt citiem, kuri slimo ar tādu pašu kaiti kā es, vienlaikus savu dzīvi darot bagātāku.

Staburags.lv ARHĪVS

Vairāk vaļasprieks nekā peļņa

Kategorijas