Jāņi pie Atlantijas okeāna

2009. gada 23. jūnijs 10:32

943

Ārpus Latvijas robežām dzīvo daudz latviešu, arī no Aizkraukles rajona. Finansiālās grūtības, piedzīvojumu kāre, vēlme apskatīt pasauli — katram savs iemesls, kādēļ atstāta dzimtene. Vai, esot prom no mājām, latviešu tradīcijas neizzūd un vai “līgo” skan arī citās valstīs?

Pirmo reizi tālu no mājām

Līga un Aivis Stomi šogad Līgosvētkus pirmo reizi svinēs tālu prom no mājām — saulainajā un siltajā Olimpisko spēļu dzimtenē Grieķijā. “Augustā būs gandrīz gads, kopš esam prom no Latvijas,” stāsta Līga. “Lai gan mums ļoti patīk Grieķija — gan tās eksotiskā daba, gan klimats, tomēr skumstam pēc Latvijā palikušajiem mīļajiem, tuvajiem cilvēkiem.”
Pērn Stomu ģimene Jāņus svinēja kopā ar ģimeni dzimtajās mājās Vietalvā. Līga un Aivis atzīst — ja būtu iespēja saņemt atvaļinājumu, tad noteikti brauktu līgot Latvijā, taču brīvdienas būšot tikai augustā.

Siers jāsien pašiem
“Svešumā nav tās īpašās izjūtas, kāda Latvijā valda pirmssvētku dienās — radio skan līgodziesmas, pļavās zied jāņuzāles — margrietiņas, madaras. Tā noskaņa, kāda ir Latvijā, kad visos pakalnos deg ugunskuri un skan līgo dziesmas, nekur citur nav iespējama,” teic Līga. “Šogad plānojam svinēt ģimenes lokā, teltīs pie jūras — dziedāsim līgodziesmas kā jau kārtīgiem latviešiem pienākas, būs arī vainagi, protams, ne jau ozollapu. Laikus jāsāk gatavoties svētkiem, jo Grieķijā nevar nopirkt ne mūsu “nacionālo” ēdienu šašliku, nedz ķimeņu sieru. Siesim sieru, marinēsim gaļu paši, bet alu nopirksim veikalā.”
Par mūsu saulgriežu svētkiem grieķi pat dzirdējuši neesot, taču Līga plāno uzaicināt tuvākos grieķu draugus un pastāstīt par Jāņiem, vienu no skaistākajām latviešu tradīcijām.

Latvieši svin kopā

Atšķirīga situācija ir valstīs, kurās dzīvo daudz mūsu tautiešu. Piemēram, Īrijā, kur ir ne tikai pārtikas veikali ar mūsu ierasto pārtiku, kafejnīcas, bet arī laikraksti latviešu valodā un skolas latviešu bērniem. Jau vairākus gadus Īrijas pilsētā Limerikā rīko plašu Jāņu pasākumu, kurā var piedalīties ikviens. Līgošanai paredzētajā vietā var cept šašliku, celt teltis. Pasākumā priekšnesumu sniedz Īrijas latviešu deju kopas, kori.
“Mēs parasti Līgosvētkus svinam pirmajā sestdienā pēc Jāņiem,” stāsta bijusī aizkraukliete Anita, kura Īrijā dzīvo četrus gadus. “Tas ir pasākums draugu un paziņu lokā, tradicionālo Jāņu ēdienu nopērkam veikalā. Ja kādā pilsētā viesojas latviešu grupa un rīko balli, tad dodamies turp, pāris reižu svinējām pie okeāna. Vienmēr nopinam ozollapu vainagus, meitenēm — ziedu vainadziņus. Īriem interesē mūsu svētki, daudzus sajūsmina vainagi, ugunskuri un šašliks. Viņi ir neizpratnē par tādiem “pagāniem”, kas dzied “līgo, līgo” un lec pāri ugunskuram.”

Staburags.lv ARHĪVS

Jāņi pie Atlantijas okeāna

Kategorijas