Lai nebūtu tikai la-la-la

2009. gada 23. jūnijs 10:36

599

Skrīverietim Guntim Rumpānam agrāk visi Jāņi pagāja ar ģitāru rokās. Nu tā tik bieži vairs netiek spēlēta. Jautāju Guntim, vai atceras arī tos Līgosvētkus kad bija vēl bērns?

Vislabākie Jāņi — Skrīveros
— Mans tēvs un brālis ir Jāņi. Svētkos māte cepa rabarberu, kanēļa maizītes, plātsmaizes, pīrāgus. Skrīveros šos svētkus svinēja Daugavas malā, pakalnos. Svētki man palikuši atmiņā vispirms ar dziesmām, kad vakarā no stacijas puses cilvēki sāka plūst gluži kā upe Daugavas virzienā. Sākumā dziesmas klusākas, tad apklust un sākas ar jaunu sparu, vēl skaļāk. Pa ceļam aplīgoja Jāņus, sapulcināja arvien jaunus līgotājus, līdz visi sanāca vienviet. Skrīveru Zemkopības institūta vadība visus jāņabērnus cienāja ar alu. Dega lielais ugunskurs, un neiztrūkstoša bija muca staba galā. Vienā no pakalniem spēlēja lauku kapela, otrā — pūtēju orķestris. Cilvēki sasēdās uz zālē pulciņos, kāds vēl iekūra savu ugunskuru, līdzi bija paņemts mājās sagatavotais groziņš ar cienastu.
Bija gadi, kad no kalna lejā ripināja degošas riepas, Daugavā laida no lāpām veidotu uzrakstu “Līgo”, kurš rāmajā straumē, lēni peldēja, līdz liesmas tumsā pazuda skatienam.
Cope Jāņu naktī
Bērnībā reiz Jāņu naktī paņēmu gumijas laivu, spiningu un devos uz Daugavu. Bija silta nakts, silts ūdens — vēl siltāks kā gaiss. Tik labi tonakt ķērās! Trijos naktī krastā kūpēja ugunskuri, šur tur kāds pārītis staigāja. Tādos brīžos pa īstam var just dabu sev līdzās.
Studiju laikā Lapmežciemā kopā ar ansambļa dalībniekiem palīdzēju šos svētkus organizēt. Sagatavojām ugunskura vietu, paspiedu kolēģiem roku, vilcienā iekšā un uz mājām — uz Skrīveriem. Šos svētkus vislabāk svinēt savā dzimtajā pusē.
Dzied divpadsmit stundu
Kādi citi Jāņi palikuši atmiņā ar dziesmu maratonu. Latvijas rokasbumbas izlases spēlētājs Raimonds Emuliņš, tagad jau Rokasbumbas asociācijas prezidents, ielūdza komandas biedrus Skrīveros. Man līdzi bija sešu stīgu ģitāra. Agrāk atšķirībā no mūsdienām cilvēki labi zināja dziesmu vārdus. Tajā vakarā deviņos kā sākām, tā otrā dienā deviņos no rīta beidzām. Ģitārai bija palikušas tikai trīs stīgas...
Gājām pa Rīgas — Daugavpils šoseju, visapkārt kūpēja izdegušie ugunskuri, no saules sasilušajiem laukiem cēļās tvaiks, no spēlēšanas nags bija pamatīgi nodilis, mediators — salūzis. Kad bijām jaunāki, visu nakti varējām izturēt negulējuši.
Pērn Jāņos secināju, ka cilvēki aizmirsuši dziesmu vārdus. Dziesmas vidū ik pa brīdim atskan “la-la-la”. Nospriedām, ka šogad visiem līdzi jāņem vecās klades ar vārdiem, vienu iecelsim par galveno dziedātāju un kopā atcerēsimies pagājušos gadus.

Staburags.lv ARHĪVS

Lai nebūtu tikai la-la-la

Kategorijas