Cīnās par slimnīcu

2009. gada 1. jūlijs 19:39

4231

Pēc satraucošu ziņu saņemšanas no Veselības ministrijas šonedēļ uz kopīgu apspriedi Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētājs Ēriks Vizulis sasauca visu nodaļu vadītājus, lai nosūtītu oficiālu vēstuli veselības ministrei.

Tuvākā — 70 kilometruAizkraukles slimnīcu plānots pārveidot par dienas aprūpes centru. Pēc neoficiālām ziņām valsts finansējumu slimnīcai var pārtraukt jau no 1. jūlija, pēc optimistiskākajām prognozēm, līdz 2011. gadam to pārveidos par aprūpes centru — tas nozīmē, ka šī lielā slimnīca būs tādā pašā statusā kā šobrīd tās filiāle Neretā, bez diennakts palīdzības, tikai kā pakalpojumu sniedzēja dienā, darbdienās. Aizkraukles iedzīvotājiem naktī nāksies mērot ceļu līdz tuvākajai slimnīcai 60 — 70 kilometru attālumā. Slimnīca līdzšinējos pakalpojumus vairs nesniegs. Tuvākās medicīnas iestādes ar atbilstīgu aprīkojumu ir Jēkabpilī, Ogrē vai Rīgā. Brauks pie ministresAizkraukles neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā paliks tikai divas brigādes. Ja avārijā būs trīs cietušie, vajadzēs izvēlēties kuriem sniegt palīdzību un kuriem nē. Nelaimes gadījumos pirmā stunda ir pati svarīgākā, ja tās laikā cilvēkam nepalīdz, izdzīvošanas iespējas samazinās.Slēgtas tiks visas akūtās nodaļas — dzemdību, ķirurģijas, ginekoloģijas, aprūpēs tikai hroniskus slimniekus. Visvairāk cietīs Aizkraukles novada iedzīvotāji, jo šī teritorija ir blīvi apdzīvota, tajā ir piecas skolas, četri bērnudārzi. Dodoties vizītē pie veselības ministres, mērķis ir noskaidrot slimnīcas nākotni un panākt pēc iespējas labvēlīgāku valdības attieksmi tās turpmākai darbībai. Operāciju skaits nemazināsLai pēc iespējas precīzāk pamatotu šīs ārstniecības iestādes nepieciešamību, vēstulē ministres kundzei norādīs līdzšinējos sasniegumus, piemēram, ka pērn slimnīcā ārstējušies 6284 pacienti, kopējais gultu skaits — 165. Šogad sakarā ar līdzekļu deficītu tās samazinātas uz 122. Kā labu rādītāju var nosaukt vidējā pacienta izveseļošanās laika samazināšanos par vienu dienu — no 7,3 līdz 6,4 dienām. Šogad par 20 procentiem varētu samazināties kopējais pacientu skaits. Iespējams, tas saistīts ar medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanos. Kaut arī līdzekļi “apgriezti”, veikto operāciju skaits nav būtiski samazinājies. Iepriekšējā gadā veiktas 1045 lielās operācijas, šajā pusgadā — 484. Daudz izsaukumuAizkrauklē ir vairāki potenciāli bīstami objekti — Pļaviņu HES, divas dzelzceļa līnijas, Daugavas tuvums, dažādas rūpnīcas — “Jeld Wen un “AKZ”. Nozīmīgi ir tas, ka slimnīca ir šosejas Rīga — Daugavpils tuvumā un kopējais lielceļa garums, kā arī intensīvā satiksme un divu joslu kustība palielina risku. Ceļu policijas statistikas dati liecina, ka Aizkraukles rajonā ik gadu notiek ap 100 lielu autoavāriju ar ievērojamu cietušo un bojāgājušo skaitu. Šīgada pirmajos piecos mēnešos jau noticis 20 avāriju ar četriem bojāgājušajiem un 27 cietušajiem. Savlaicīgai medicīniskajai palīdzībai šādos gadījumos ir nozīmīga loma. Pērn Aizkraukles slimnīcas neatliekamās palīdzības brigādes devās vairāk kā 6000 izsaukumos, līdz šīgada jūnijam — jau 2600. Līdzīgs ir arī ambulatoro palīdzību saņēmušo pacientu skaits. Darīja visu, kā likaKatru gadu rajonā ir ap 50 smagu infarkta pacientu, un šādu slimnieku nāves gadījumi procentuāli samazinās — no 10 līdz 7 procentiem. Labi rezultāti ir arī intensīvās terapijas nodaļa — tikai pieci procenti visu ārstējamo pārvesti uz citām slimnīcām. Arī dzemdību nodaļā katra trešā paciente ir no kaimiņu rajona. Pieaug narkomānu skaits, kuriem jāsniedz medicīniskā palīdzība.Šādi augsti rādītāji sasniegti, neņemot vērā, ka šogad slimnīcas izdevumi zālēm, medicīnas precēm, laboratorijas līdzekļiem, rentgena kabinetam, zobārstniecībai ir samazinājušies par 120 000 latu, tas ir, 41 procents, salīdzinot ar pērno gadu. Līdz ar to valsts līdzekļu samazinājuma politika Aizkrauklē ir īstenota, un nav saprotams, kāpēc šo slimnīcu ir nolemts pārprofilēt. Ko darīt personālam?Terapijas nodaļas vadītājs Valdis Grīgs norādīja, ka slimnīca var patstāvīgi tik galā ar dažādām pacientu slimībām un nelaimes gadījumiem. Tam ir gan kvalificēts personāls, gan vajadzīgā aparatūra. Iegādājoties tikai nepieciešamos preparātus, reaģentus laboratorijām slimnīca var strādāt vairākus gadus.Iespējams, risinājums šai situācijai jārod kopīgi, nosakot minimālo no valsts budžeta nepieciešamo summu slimnīcas turpmākai darbībai . Lai saglabātu pakalpojumus kā līdz šim, vajadzīgs 80 tūkstošu latu mēnesī. Veselības ministrei būs arī jāatbild uz jautājumiem, ko iesākt slimnīcas personālam, kā un no kādiem līdzekļiem izmaksāt kompensācijas atlaišanas gadījumā, kur likt profesionālo aparatūru? Direktors, ņemot vērā iepriekšējās sarunas Veselības ministrijā, jau gatavojas ļaunākajam, ka atbildes vietā saņems nopēlumu — sak, paši vainīgi, ka pirkāt, ka remontējāt telpas, ieguldījāt naudu. No otras puses, lai slimnīcu sertificētu šādu aparatūras nepieciešamību un telpu uzlabošanu pieprasīja.Ir cerība izdzīvotLīdzīgā situācijā ir arī Alūksnes iedzīvotāji. Demisionējušais veselības ministrs Ivars Eglītis savas darbības pēdējās dienās nolēma slēgt Alūksnes slimnīcu, liedzot tai valsts finansējumu. Tūlīt pēc šī lēmuma publiskošanas alūksnieši izlēma negaidīt atsaucību no valdības un ar vēstuli vērties pie Valsts prezidenta Valda Zatlera. Dokumentā, līdzīgi kā aizkraukliešiem, norādīts, ka slimnīcā strādā augsti kvalificēti ārsti, tajā ir viss nepieciešamais aprīkojums slimnieku kvalitatīvai ārstēšanai un aprūpei. Nav nepieciešamas arī lielas investīcijas darba turpināšanai. Vēstuli parakstīja ap 5 tūkstošiem iedzīvotāju. Vakar Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 12 cilvēku sastāvā apmeklēja Alūksnes slimnīcu lai uz vietas iepazītu situāciju un izvērtētu lēmuma atbilstību.Apstiprina sliktākās prognozesPēc pēdējās informācijas, kuru “Staburagam” sniedza Aizkraukles slimnīcas valdes locekle Marija Avotiņa, otrdien Ēriks Vizulis kopā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Vilni Plūmu piedalījās Ministru kabineta sēdē, kur viņus ar sagatavoto ziņojumu uzklausīja arī veselības ministre. Diemžēl lēmums slimnīcu pārprofilēt palika nemainīgs. Ieteikums no valdības puses bija veidot sadarbības apvienību ar Jēkabpils slimnīcu.Vizuļa kungs telefonsarunā pavēstīja, ka neskatoties uz to, darīs visu iespējamo. Plānoto vēstuli sagatavos un papildus tai vāks iedzīvotāju parakstus pret slimnīcas slēgšanu. Sakarā ar šādu notikumu pavērsienu no šī gada 1. jūlija Aizkraukles slimnīca pārtrauc visas plānveida operācijas. Ķirurģisko palīdzība līdz 1. septembrim sniegs tikai akūtos gadījumos. Avotiņas kundze apstiprināja arī to, ka, sākot no 1. septembra, slimnīcas korpusos dežurēs ārsti, lai slimnīcas telpas netiktu izdemolētas, — “kamēr valdība nāks pie prāta”. No 1. septembra nestrādās neviena slimnīcas nodaļa. Kāds no korpusiem tiks pielāgots hronisko slimnieku aprūpei. Dienā palīdzību varēs sniegt tikai ģimenes ārsti poliklīnikā. Arī ārkārtas gadījumā uz Aizkraukles mediķu palīdzību būs maz cerību. Uz vietas tā netiks sniegta. Aizkrauklē diennakti dežurēs tikai divas neatliekamās palīdzības brigādes, pa vienai būs arī Neretā un Pļaviņās.

Staburags.lv ARHĪVS

Cīnās par slimnīcu

Kategorijas