Saule silda, vējš baro

2009. gada 3. jūlijs 18:58

3564

Guna un Juris Zablocki Aizkraukles pagastā nesen iegādājās zemi, uzcēla māju un deva nosaukumu ”Aronijas”, jo agrāk šajā vietā pletās aroniju lauks. Saimnieki pierādījuši, ka arī klajā laukā neilgā laikā var sākt saimniekot un galvenais — nodrošināt māju ar enerģiju, izmantojot dabas resursus: sauli, vēju un zemes siltumu.

Zaļā enerģija — ikvienamFosilo enerģiju — naftas un gāzes — cenas pasaulē pieaug, un pašu iegulu kļūst arvien mazāk. Aizvien biežāk dzirdams termins “zaļā enerģija”. Pēdējā gadu desmitā tie vairs nav tikai zinātniskajās laboratorijās veiktie izmēģinājumi vai bagātākajām Eiropas valstīm piederošie vēja ģeneratoru parki jūrā, tumši zilie saules enerģijas kolektori uz dažu privātmāju jumtiem kaut kur ārzemēs. Arī Aizkraukles novadā vērīgākie būs pamanījuši tā saucamos saules paneļus uz SIA “Aizkraukles siltums” katlumājas un novada ģimnāzijas jumtiem. To, ka šādu enerģijas veidu var izmantot jebkurš, tās efektīvitāti, savās lauku mājās ”Aronijas” var pierādīt Guna un Juris. Vietu arī pirtiņaiVēl pērn šajā vietā bija tikai klajš lauks, apaudzis ar zāli. Rudenī izraka būvbedri, pirms ziemas sala ielika pamatus, un šogad pavasarī pāris dienu laikā meistari samontēja Latvijā ražotu dzīvojamo māju. Atlika pašiem uzklāt jumta segumu, nosiltināt un veikt nepieciešamos santehnikas un elektroinstalācijas darbus. Ēka atšķiras no tām, kuras bijām pieraduši redzēt ”augam” kā sēnes pēc lietus pirms pāris gadiem — pilis ar tornīšiem un baseinu. Šī ir vienstāva kokā māja, no ārpuses ļoti vienkārša. Gunas teic, ka pēc mātes nostāstiem viņa esot jau piektās paaudzes aizkraukliete. Sākotnējā ideja bija izveidot te kaut ko līdzīgu privātam veco ļaužu pansionātam. Patlaban tapusi atpūtas māja, kurā pašiem izbaudīt dabas tuvumu un uzaicināt ciemiņus. Nedaudz mainot ēkas sākotnējo projektu, radās vieta arī pirtij. Tā kā saimniekus pirts lietas īpaši aizrauj, zemē ap māju iecerēts audzēt augus pirts vajadzībām, kurus izmantotu gan pirtsslotiņām, gan kā aromātiskas piedevas tējām, masāžai. Laukā pie mājas novietots liels kubls, kurā saliets ūdens tā piebriedināšanai. Pēc pirts kublā varēs patīkami atvēsināties. Pirtiņa tā īsti vēl nemaz nav iemēģināta. Tajā ir plata lāva, un gaisma te ieplūst pa logu nevis to rada mākslīgais apgaismojums. Arī tas ir viens no enerģijas taupīšanas veidiem. Pat krāsns skurstenis aprīkots īpaši — tam ir dubultas sienas, un daļu siltuma no dūmiem akumulē un novada uz kopējo sistēmu siltajam ūdenim un apkurei. Jura nākamā iecere ir saimnieciski izmanot silto ūdeni, kas pašlaik nelietderīgi aiztek kanalizācijā. Lietojot dušu, ūdens pēc mazgāšanās joprojām ir 40 — 50 grādu silts, un žēl patērētās enerģijas, ar kuru tas uzsildīts. Tāpēc nākotnē uz kanalizācijas caurulēm ierīkos siltuma savācējus, kas daļu izlietotā ūdens siltuma novadīs atpakaļ aukstā ūdens sildīšanai. Par elektrību — lats mēnesīGan pirts, gan mājas apsaimniekošanai nepieciešama enerģija, un Juris meklē visefektīvākos risinājumus tās iegūšanai. Pret “zaļās enerģijas” izmantošanas iespējām apkārtējo attieksme bija skeptiska. Latvijā nav īpaši daudz saulainu dienu, nedz pūš stipri vēji. Sākumā, meklējot internetā, salīdzinot un izvērtējot, radās interese par Ķīnā ražotiem vēja ģeneratoriem. Pēc tehniskajiem parametriem Eiropas analogiem cenas samērā augstas. Lai nepirktu kaķi maisā, Juris sēdās lidmašīnā un Šanhaju pats savām acīm pārliecinājās, kādi ir šie ģeneratori. Rezultātā nu pie mājas, viena piecu, otra sešu metru augstos mastos griežas vēja dzirnas, no kurām vienas apgādā māju ar elektroenerģiju. Tikai niecīgu daļu joprojām nākas patērēt no kopējā elektrotīkla. Pagājušajā mēnesī pietrūka tikai 20 kilovatstundas, kas maksā nedaudz vairāk par latu. Saules kolektora saražoto siltumu uzskaita un vidēji mēnesī tas ir ap 500 kilovatstundu. Ar to pietiek, lai sasildītu ūdeni 500 litru ūdenstvertnei, siltajām grīdām visā mājā. Var dedzināt arī graudusIr vēja ģeneratori, kas darbojas kopējā elektrotīklā — “Latvenergo”, un tādi, kas saražoto enerģiju uzkrāj akumulatoros. “Aronijās” ir otrā veida. Viens no ģeneratoriem ierīkots nesen un apvieno gan saules, gan vēja enerģiju. Uz šī ģeneratora ierīkots āra apgaismojums un akumulatori. Šāda iekārta par 1500 latiem pati sevi nodrošina ar enerģiju, apgaismojot pagalmu. Šī ierīce, pēc Jura domām, varētu interesēt pašvaldības, jo apgaismojuma ierīkošanai nav jāierok kabeļi, nav jābojā ielas un trotuāra segums. Savukārt otra, lielākā, vēja ģeneratora jauda ir 2 kilovati. Ar vidējo vēja ātrumu 5 metri sekundē šāda iekārta mēneši saražo ap 250 kilovatstundu. Sākumā bija jāatrod pareizās vietas. Ne vienmēr ir spēkā ierastā kombinācija — jo augstāk kalnā, jo lielāks vējš. Pašlaik izmaksas ir vienādas ar “Latvenergo” noteikto cenu par vienu kilovatstundu. Protams, daudz izdevīgāk šādu iekārtu lietot, vairākām saimniecībām kooperējoties. Interesanta ideja ir parastā malkas apkures katla pielāgošana apkurei ar koka granulām un pat graudiem — auzām. Patlaban graudu iepirkuma cena ir zemāka par malkas cenu, bet efektivitāte, kādu tie dod sadegot, ir augstāka kā malkai. Kaimiņi sākumā domāja, ka cep maizi, jo gruzdot graudi labi smaržo.Uz mājas ierīkoti seši saules gaismas kolektori. Pietiktu ar vienu šādu sekciju, lai nodrošinātu ģimenei silto ūdeni, bet ierīkotas vairākas tādēļ, ka nākotnē paplašināsies un vajadzības pieaugs. Ziemā šādu kolektoru efektivitāte ir pat lielāka nekā vasarā. Vienas sekcijas un tās apkalpojošās sistēmas cena ir ap sešiem simtiem latu. Divu gadu laikā šāds ieguldījums būs atpelnīts.

Staburags.lv ARHĪVS

Saule silda, vējš baro

Kategorijas