Staburags.lv ARHĪVS

Vidusskolā mācīties būs grūtāk

Jānis Ozoliņš

2009. gada 6. jūlijs 20:04

884
Vidusskolā mācīties būs grūtāk

Lai paaugstinātu vispārējās vidējās izglītības kvalitātes līmeni un vairotu skolēnu atbildību par mācību rezultātiem, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē.

Grozījumi paredz, ka vidusskolas 10. un 11. klasē jauniešus varēs pārcelt tikai ar sekmīgām atzīmēm (4 un vairāk ballu). Atbalstu prasību palielināšanai dažādās sarunās un auditorijās pauduši gan skolu direktori, skolotāji, gan skolēnu vecāki.Līdz šim vidusskolas 10. — 11. klases skolēnus nākamajā klasē varēja pārcelt arī ar divām neapmierinošām atzīmēm.Šādu lēmumu IZM pamato ar to, ka aptuveni 13% jauniešu, kuri sāk mācības 10. klasē, tomēr neiegūst vidējo izglītību. Daļa mācības kādā no vidusskolas klasēm pārtrauc, bet daļa 12. klasi pabeidz, iegūstot nevis atestātu par vispārējo vidējo izglītību, bet tikai liecību. Vidusskolā mācības var sākt jaunieši, kas ieguvuši apliecību par pamatizglītību (nevis liecību). Apliecību par pamatizglītību skolēns saņem, ja vērtējums, zemāks par 4 ballēm, ir ne vairāk kā trijos mācību priekšmetos gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem. Savukārt valsts un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus 10. klasē, ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.Grozījumi noteikumos stāsies spēkā no 2009./ 2010. mācību gada.“Staburags” noskaidroja, ko par šiem grozījumiem domā skolotāji un skolēni:Aizkraukles rajona izglītības pārvaldes vadītāja Astra Siliņa:— Pārsteidzīgs lēmums. Vispirms vajadzēja sakārtot profesionālo skolu materiāli tehnisko bāzi un tikai tad pieņemt šādu lēmumu. Lielākā daļa arodskolu ir IZM pakļautībā, un valsts nav spējusi pilnvērtīgi nodrošināt šo mācību iestāžu funkcionēšanu. Lielākā daļa arodskolu nevar piedāvāt augstu arodizglītības kvalitāti tieši tāpēc, ka nav normālas materiālās bāzes, kas nepieciešama kāda aroda apgūšanai. Turklāt  pašlaik nav nekādu pētījumu par to, kādi speciālisti Latvijā būs vajadzīgi pēc trim līdz pieciem gadiem. Jāņem vērā arī tas, ka vidusskolās samazināsies skolēnu skaits. Pozitīvais pieņemot šādu lēmumu varētu būt tikai tas, ka, iespējams, vidusskolās paaugstināsies izglītības kvalitāte un iespējams, jaunieši pēc pamatskolas beigšanas nopietnāk domās vai mācīties vidusskolā, ja viņi pēc tam nedomā turpināt studijas augstākajās mācību iestādēs.   Jaunjelgavas vidusskolas direktore Lauma Mīlīga:— Kārtējais IZM nepārdomātais lēmums, tas var novest pie situācijas, ka daļa jauniešu klaiņos ielās neko nedarot. Jo ne visi vēlas un var mācīties profesionālajās skolās. Aizkraukles rajonā tādas pašlaik ir divas, bet ne visi vecāki finansiāli var atļauties savus bērnus sūtīt šajās skolās. Netiek ņemts vērā arī tas, ka vidusskolā jaunietis ir pieskatīts, ar katru strādā individuāli. Vispār vajadzētu pārskatīt izglītības sistēmas modeli, jo situācija ir tāda, ka vidusskolu beidz jaunieši, kuri sasnieguši divdesmit gadu vecumu, viņi ir gatavi veidot ģimeni, bet tajā pašā laikā vēl jāsēž skolas solā. Manuprāt, lēmums ir sasteigts un nepārdomāts, kuru izstrādājuši neprofesionāli IZM ierēdņi, kārtējo reizi imitējot darbību, lai tikai darītu kaut ko,  paši īsti nesaprotot -- ko. Gunta Ozoliņa, Neretas vidusskolas fizikas skolotāja:— Šāda prasība ir atbalstāma, vidusskolā vajadzētu mācīties tiem, kuri vēlas iegūt zināšanas. Tikai nedaudz nepārdomāta, jo pamatskolā ar neapmierinošām atzīmēm varēs pārcelt uz nākamo klasi, bet vidusskolā -- nē. Manuprāt, šādu sistēmu vajadzētu ieviest arī pamatskolā, jo daudzi bērni pierod, ka ar neapmierinošām atzīmēm var tikt nākamajā klasē. Pašlaik nav nemaz tik daudz skolēnu, kuriem no skolas būtu jāaiziet. Mūsu skolā ir viens vai divi skolēni klasē, kuriem tas varētu draudēt. Dace, vidusskolniece Aizkrauklē:— Vajadzētu paaugstināt prasības skolotājiem. Ir ļoti maz tādu, kuri spēj radoši un ieinteresēti strādāt ar skolēniem. Izvērtēt viņu prasmi iemācīt, nevis tikai ienākt klasē un monotoni norunāt. Par skolotāju nedrīkstētu strādāt jebkurš, kas tikai pārzina savu priekšmetu, tas ir darbs talantīgiem, enerģiskiem un atbildīgiem cilvēkiem, kam jāprot kontaktēties ar jauniešiem, viņiem jāsaprot un jāredz, kas notiek ar bērnu. Bieži vien ir tā, ka jaunietis pamet skolu ne jau tāpēc, ka slikti mācās, bet tāpēc ka nav kontakta ar skolotājiem. Tad arī zūd vēlme mācīties. Ir, protams, arī tādi kuri nemācās, bet viņus vidusskolā nemaz nevajadzētu uzņemt, jo tādu sekmes un uzvedība ir zināma pirms uzņemšanas.