Dāņi kopj Aizkraukles zemi

2009. gada 8. jūlijs 15:56

1890

No 2007. gada vasaras kooperatīvajā sabiedrībā “Aizkraukle — A” saimnieko Gerda Hoeja un Flemmings Utofts Jensens no Dānijas. Viņu aprūpē ir ap 1500 hektāru zemes, kurās audzē graudaugus.

Atšķirīgs bizness
Flemminga kungs stāsta ka, viņu un sievu uz Aizkraukli atveduši dāņu draugi, kuriem te ir paziņa Jānis Elksnis un kurš bija iepriekšējais saimniecības īpašnieks. Veselības problēmu dēl Elkšņa kungs meklēja iespēju, kā turpmāk izmantot viņam piederošo zemi. 1998. gadā dibināto kooperatīvo sabiedrību 2007 gadā dāņi pārņēma savā īpašumā. Šobrīd tās īpašnieki ir pieci cilvēki. Izlemt strādāt Latvijā nebija grūti, un, lai arī ir bizness Dānijā un Latvijā atšķiras, lielas problēmas tas nesagādāja.
Šobrīd kooperatīvā sabiedrība apstrādā ap 750 hektāru savas zemes un tikpat daudz nomā. Audzē vairākas graudaugu kultūras: miežus, rudzus, auzas, kā arī rapsi un graudzāles.
Pārdot var tikai reālu preci
Tehniku saimniecībā ir daudz un, kā smej Flemmings, — īsti nezina cik, bet riteņu gan ir daudz. Ir četri graudu kombaini un divpadsmit traktoru. Protams, tehnika jādarbina cilvēkam, un neatkarīgi no sezonas sabiedrībā strādā ap 30 strādnieku. Pavasara, vasaras un rudens sezonā jāorientējas galvenokārt lauku darbiem, bet ziemā jāremontē tehnika, jāpārkrauj graudi. Daudz darba prasa arī apkārtnes labiekārtošana un saimniecībai piederošā meža kopšana.
Novākto raža Flemminga kungs daļēji pārdod Latvijas tirgū, bet lielu daļu novāktā ir izdevīgāk eksportēt. Atšķirībā no Latvijā ierastās saimniekošanas “Aizkraukle — A” vēl pirms ražas novākšanas nesteidz noslēgt līgumus ar uzpircējiem. Saimnieks teic, ka nekad nevar paredzēt ražību un kvalitāti. Protams, ar daļu pastāvīgo klientu ir līgumi, bet pārsvarā realizācija notiek tikai pēc ražas novākšanas, apzinoties reālo situāciju. Tad arī meklē, kur izdevīgāk pārdot. Protams, liels atspaids ir savai kalte. Tur graudus var kaltēt, glabāt, nogaidot laiku, kad iepirkuma cenas augstākas.
Aizņemas, nezinot, kā atdos
— Kā vērtējat šīgada notikumus Latvijā un pasaulē?
— Tas, kas pašlaik notiek Latvijā, šī straujā laišanās lejā no kalna ir briesmīga, un izbrīna Latvijas valdības politika, necenšoties veicināt ražošanu, bet tikai aizņemoties naudu un nedomājot, kā to atdos — stāsta saimnieks. — Nesaprotu, kāpēc lielās zemes platības netiek pienācīgi izmantotas — lauksaimniecībai, jo šejienes klimats taču to ļauj, turpretī daudz līdzekļu valdība līdz šim ieguldījusi, piemēram, tūrisma attīstībā. Ja šī zeme paliks nabadzīga, tūristiem taču te nebūs, ko darīt. Visā pasaulē iedzīvotāji šobrīd kļūst taupīgāki un ceļošanai izvēlas citus galamērķus, uz ārzemnieku pieplūdumu vairs nevar cerēt. Visa nauda, kas ieguldīta tūrisma industrijā, manuprāt, ir bezjēdzīgi izšķērdēta. Arī kokmateriālu masveida eksports par smieklīgi zemu cenu rada bažas, jo, kad cenas pieaugs, vairs nebūs atlicis, ko eksportēt. Salīdzinot ar Lietuvu, Latvija iegūst no Eiropas Savienības līdzīgu finansējuma daudzumu, bet veidi, kā šo naudu iztērē, stipri atšķiras.

Kooperatīva darbība dod labumu Latvijai saistībā ar eksportu, jo nauda no ārzemēm ieplūst arī Latvijas valsts kasē, un cilvēki, kuri te strādā, zina: ja mēs izaudzēsim vairāk ne kā kaimiņi, mēs arī saņemsim lielākas algas. Bet Latvijā situācija pašlaik ir dramatiska arī tādēļ, ka bankas vairs neuzticas cilvēkiem un saņemt kredītus mūsdienās ir nereāli. Tas savukārt bremzē tautsaimniecības attīstību.
Jaunumus uzzina no paziņām
— Varbūt, jums, ārzemniekam, krīzes laikā ir vieglāk?
— Es te esmu kā ieslodzītais, protams, varu doties atpakaļ uz Dāniju, bet kā tad ar saimniecību, kura paliek šeit? Es to pašlaik nevaru pārdot. Pirmkārt, nav pircēju, jo visi ir palikuši bez naudas, otrkārt, šobrīd cena, par kādu var pārdot, ir pati zemākā. Bet ceru, ka līdz šādai situācijai nenonāksim, jo pašlaik problēmas neizjūtam.
Pagrūti sekot līdzi notikumiem Latvijā un vēl vairāk — pagastā. Neviens no laikrakstiem, ziņu kanāliem televīzijā, radio angliski neraida, un vietējās ziņas es varu iegūt, tikai aprunājoties ar pazīstamiem cilvēkiem.
— Vai esat iepazinuši arī latviskās tradīcijas?
— Saimniecībā vairākas reizes gadā sanākam kopā un svinam ražas svētkus, kā arī dienu, kad beidzam sēju, tad mums ir “kūkas svētki”. Protams, arī Ziemassvētkus un Jāņus. Esam apmierināti ar saviem strādniekiem un viņu attieksmi pret darbu. Citos uzņēmumos cīnās ar dzeršanas un zagšanas problēmām, bet mēs savējiem jau pirmajā dienā sakām: ja viņi domā lietot alkoholu darba laikā, tad izvēlējušies nepareizo vietu. Tā ir katra brīva izvēle — strādāt vai nē.
Šo divarpus gadu laikā latviešu valodu esmu iemācījies tiktāl, ka varu saprast, ko man saka, bet pats gan vēl latviski nerunāju.

Staburags.lv ARHĪVS

Dāņi kopj Aizkraukles zemi

Kategorijas