Aizkraukles slimnīca meklē “preciniekus”
Aizkrauklē nule noslēdzās Aizkraukles novada domes un Aizkraukles slimnīcas pārstāvju tikšanās ar Madonas novada domes un Madonas slimnīcas pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamo abu slimnīcu apvienības izveidošanu.
Uz tikšanos no Madonas bija atbraucis Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters un Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Bruno Kokars.
Šobrīd Madonas slimnīcas situācija ir labāka nekā Aizkrauklē, to paredzēts saglabāt kā lokālo daudzprofilu slimnīcu. Taču madoniešus uztrauc nākotnes perspektīvas un viņi ieinteresēti meklēt sadarbības partnerus, ar kuriem, izveidojot apvienību, varētu pretendēt lielākām kvotām, tātad arī lielākam finansējumu. Savukārt aizkraukliešiem nekas cits neatliek, kā darīt visu iespējamo, lai slimnīcā saglabātu arī neatliekamās palīdzības sniegšanas iespējas. Pretējā gadījumā daudziem cilvēkiem iespēja saņemt neatliekamo palīdzību pirmās stundas laikā būs ievērojami mazāka. Smagu traumu gadījumā šī kavēšanās var būt liktenīga.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, komentējot pašreizējo situāciju, kas veidojas medicīnas nozarē, teica, ka valdība pēc Rīgas parauga “šuj mētelīti” visai Latvijai, neņemot vērā lielos attālumus un sliktos ceļus.
— Lai saņemtu neatliekamo palīdzību Rīgā, jāmēro ne vairāk kā 30 kilometru, savukārt laukos tie būs 100 un vairāk kilometru, — teica Ceļapītera kungs.
Abu slimnīcu mērķis, veidojot apvienību, ir saglabāt vairāk pakalpojumu uz vietas abās slimnīcās, izmantot katras slimnīcas labākās iespējas. Piemēram, Madonas slimnīcas “vizītkarte” ir augsta līmeņa traumatoloģijas nodaļa. Aizkrauklieši pretī varētu likt neiroloģisko saslimšanu ārstēšanas nodaļu. Būtu jāvienojas arī par citu nodaļu sadalījumu starp abām slimnīcām.
Diemžēl apvienības veidošana neatrisinās šobrīd aktuālāko — naudas jautājumu. Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras darbinieki jau paziņojuši, ka, veidojot apvienības, slimnīcu statusu nemainīs un finansējuma apjomu nepalielinās. Jūlijam un augustam Aizkraukles slimnīcai piešķirts 83 tūkstošu latu, pārējiem četriem mēnešiem — 41 tūkstotis latu.
Ieguvums no abu slimnīcu apvienošanās varētu būt iespēja nākotnē iegūt 500 tūkstošu latu lielo Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu. Turklāt šo naudu varēs izmantot slimnīcas attīstībai, nevis medicīnas pakalpojumiem un darbinieku algām.
Šķiet, šobrīd vienīgā iespēja saglabāt Aizkraukles slimnīcā neatliekamās palīdzības sniegšanu ir meklēt privātu investoru. Vēl pavisam nesen veselības centrs “Pļavnieki” bija gatavs investēt naudu, piesaistīt pacientus no Rīgas un līdz ar to radīt iespēju sniegt neatliekamo palīdzību. Nu situācija ir mainījusies. Ja vēl nesen “Pļavinieki” brauca uz Aizkraukli un meklēja sadarbības iespējas, tad šobrīd jau vairāku rajona slimnīcu, kurām draud statusa maiņa, pārstāvji brauc uz “Pļavniekiem” un meklē sadarbības iespējas. Vai aizkrauklieši, ievērojot piesardzību attiecībās ar privātajiem investoriem, būs izkrituši no pēdējā vilciena vagona, rādīs laiks.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra