Sidrs ir arī labas zāles

2009. gada 24. jūlijs 18:07

3592

Aiviekstes pagasta zemnieku saimniecībā “Ozoliņi” pulcējās interesenti no tuvākas un tālākas apkārtnes, lai ieklausītos saimnieka Oskara Abramenko aizraujošajā stāstījumā par vīndara ikdienu, uzdotu jautājumus, nogaršotu un salīdzinātu dažādu vīnu garšas.

Āboli no Latvijas, pudeles no EiropasSemināru rīkoja Lejasdaugavas Lauku attīstības birojs. Vīna darīšana interesēja vairāk kā 25 cilvēkus no Aizkraukles, Staburaga, Pilskalnes, Bebriem, Lielvārdes, Valmieras, un Madonas. Saimnieks klātesošajiem izrādīja vīna darītavu un pastāstīja par tās tapšanu un problēmām, kuras var piemeklēt katru, kurš vēlētos ne tikai pats šo dzērienu lietot un draugus cienāt, bet arī pārdot saražoto. Rūpnieciskā vīna darīšana no mājas atšķiras tikai ar daudz lielāku apjomu un lielāku risku. Ja neizdodas pāris litru, — žēl, bet galva par to nesāp, bet, ja nekvalitatīva vīna rauga dēļ jāšķiras no vairākām tonnām, tad tas rada arī finansiālu zaudējumu. Otra būtiska atšķirība — vīns, darīts lielos daudzumos, nogatavojas lēni, un paiet gadi, līdz to no mucām var saliet pudelēs. “Ozoliņu” vīns gatavots no tuvākajā apkārtnē izaudzētiem āboliem un rabarberiem, bet visas pārējās sastāvdaļas gan iepirktas ārzemēs. Cukurs, respektīvi, sīrups ir no Lietuvas, vīna raugs, pudeles, korķi — no citām Eiropas valstīm. Pieredzējušie vīndari varēja salīdzināt savus gūtos atzinumus ar saimnieka. Viens no interesentu jautājumiem bija — kāpēc vīnu neiztur ozolkoka mucās kā ārzemēs? Abramenko kungs atbildēja, ka tas ir dārgi un Latvijā augušu ozolu darinātās mucās vīns paliek rūgts. Ārzemnieki gan labprāt iepērk šejienes mucenieku ražojumus un iztur tajos brendijus.Bez zirnekļu tīkliem— Pirms sākām ražošanu, pārvarējām daudz birokrātisko šķēršļu, — stāsta “Ozoliņu” saimnieks. — Iepazinām citu pieredzi, viesojāmies arī vīna darīšanas lielvalstī Ungārijā. Tur pagrabos sienas zirnekļu tīklos, neviens nedomā par tādu tīrību, kādu pieprasa Pārtikas un veterinārais dienests Latvijā. Kad par to teicām inspektoriem, atbilde bija: Ungārija ir vīna tradīciju valsts. Ar ko tad mēs sliktāki? Bet panācām, ka vīna darītavai daļa sienas būs bez apdares, lai saglabātu senatnes un dabiskuma akcentu.Skābs, bet veselīgs“Ozoliņu” vīna pircēji galvenokārt ir nelatvieši, jo latvieši parasti izvēlas saldinātus dzērienus, turpretī igauņiem un lietuviešiem, arī krieviem, patīk izbaudīt dabisku vīnu bez papildu piedevām. Salīdzinājumā ar saldinātajiem “Ozoliņu” vīns ir paskābs, lai arī tajā skābju saturs nav lielāks kā citos vīnos. Saimnieks cildina paša gatavotā sidra ārstnieciskās īpašības. Tās ir vislabākās zāles novājēšanai. Sidru var lietot pirms ēšanas, ēšanas laikā un arī pēc. Tas satur visas nepieciešamās vielas organisma attīrīšanai un tauku šķelšanai. Vienīgais trūkums — varētu būt saldāks, bet tad atkal pazustu tā lieliskās īpašības. Tas sidrs, kuru var iegādāties veikalā, garšo citādāk kā dabiskais. Nākotnē saimnieki iecerējuši pievērsties arī stiprāku dzērienu gatavošanai. No netālās Kalsnavas spirta darītavas spirta un vietējām ogām iznāktu interesanti liķieri. Līdz šim uzņēmuma funkcionēšanai nav ņemts kredīts. Lai arī tādēļ darbi rit lēnāk, bet nav bail, ka neizdošanās gadījumā uzņēmumu varētu atsavināt.Plāno atvieglot prasībasKā informē Valsts pārtikas un veterinārais dienests, saskaņā ar Alkoholisko dzērienu aprites likumu. Alkoholisko dzērienu ražošana mājas apstākļos, izejvielu sagatavošana, iegāde vai glabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to ražošanai paredzētu aparātu, ierīču, iesaiņojuma, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai glabāšana ir aizliegta. Aizliegums neattiecas uz mājās darīta alus, vīna un negāzētu raudzētu dzērienu izgatavošanu personiskajam patēriņam.Vīna ražotne “Ozoliņi” Pārtikas un veterinārajā dienestā ir reģistrēta kā ražošanas uzņēmums, nevis kā mājražotājs. Ir bijusi interese arī no citām personām, kuras labprāt ražotu vīnu vai alu mājas apstākļos un pārdotu to, jo mājražotājiem, salīdzinot ar ražošanas uzņēmumiem ir nedaudz atvieglotas prasības attiecībā uz telpām, bet nosauktais likums to liedz. Tāpēc vienīgā iespēja ir reģistrēties kā ražotājam.Fakti:2005. gadā ieliktajām 20 tonnām ābolu vīna bija nepieciešamas 20 tonnas ābolu. Savukārt šogad ielikti raudzēšanai 600 litri rabarberu vīna.“Ozoliņu” vīnu var iegādāties gan uz vietas ražotnē, Rīgā, Krasta ielas “Lido”, gan Tukuma rajonā, Slampes pagasta kinopilsētā Cinevillā.
2005. gada MK noteikumi paredz, ka vīna ražošanas sākšanai nepieciešams nodrošinājums darbībām ar alkoholiskajiem dzērieniem — Ls 10 000. Šis naudassummas lielums attur interesentus sākt darbību arī gadījumos, kad tie varētu nodrošināt attiecībā uz ražošanu noteiktās prasības. Tiesa gan, ir plānots veikt grozījumus noteikumos un nodrošinājuma summu samazināt līdz Ls 2 000.

Staburags.lv ARHĪVS

Sidrs ir arī labas zāles

Kategorijas