Izmanto saulainās dienas

2009. gada 5. augusts 14:01

1431

Kokneses novada saimniecībā “Bormaņi” sācies ražas novākšanas laiks. Izmantojot saulainās dienas, jāpaspēj nopļaut vairāk kā 500 hektāru liela platība.

Pirms startaDiena pusē, un saimniecības mehāniskās darbnīcas piepilda skaļa kombainu un traktoru rūkoņa. Vīri vēl pielabo tehniskus sīkumus, vēlreiz ieeļļo kustīgās detaļas. Kā autokrosā pirms starta, kad gaisā virmo izplūdes gāzes un ausis kņudina motoru troksnis.Rūkoņā un ķēžu žvadzoņā uz īsu brīdi noķeru SIA “Bormaņi” valdes priekšsēdētāju Jāni Miezīti. — Ar tritikāli apsēti 60 hektāru, ar rudziem 120, — vairāk kā 300 hektāru ar auzām, — pārējais ar vasaras rapsi. Ziemas rapsis šogad iznīka, un to, kas izauga jau esam nopļāvuši un izmantosim lopbarībai. Pļaujas laikā uz lauka strādājam ar trim kombainiem, traktortehniku, ruļļu tinēju — stāsta Miezīša kungs.Pietiek ar diviem— Jau vairāk kā divdesmit gadu iztiekam ar vecajām “Donām”. Atšķirībā no dārgās jaunās tehnikas, kurai katra detaļa maksā vairākus simtu latu, Krievijas ražojumiem visu remontam nepieciešamo varam atrast tepat darbnīcās. Rezerves detaļām mums ir vēl viens kombains. Lai darbs laukā ritētu raiti Jānis Miezītis arī pats sēdīsies pie stūres. — Ja pārliecināsimies, ka paspējam, nodarbināsim tikai divus kombainus. Iepriekšējās dienās bija izmēģinājuma braucieni, un radās problēmas. Arī kaltes jauda paredzēta tādam graudu daudzumam kuru spēj kult divi kombaini. Protams, zaudētāji ir tie, kuriem nav pašiem savas kaltes, jo jādomā, kur nokultos graudus glabāt.Interesanta matemātikaLaika apstākļu dēļ šogad pļaujas laiks no jūlija pēdējām dienā pārcelts uz augusta sākumu, un patiesībā vēl joprojām daļai labības vajadzētu ļaut nogatavoties. Nākas meklēt vidusceļu. Atliekot vēl par nedēļu, riskējam, ka lauki saveldrēsies, daļu noēdīs meža dzīvnieki, un neko nevar zināt arī par nokrišņiem. Esam bioloģiskā saimniecība un nezāļu apkarošanai nelietojam ķīmiskus līdzekļus, tāpēc šogad tritikālī saauga daudz nezāļu. Tā kā visa raža paliek saimniecībā, kvalitāte mūs neuztrauc. Agrāk graudus pārdevām un līdz ar to lielāku vērību pievērsām graudu tīrībai. Priecājos par auzām, jo tās padevušās ļoti labas. Šķiet, ka ar novāktā pietiks, lai pabarotu visus saimniecības lopus, un papildus nevajadzēs iegādāties. Pērn piena litra pašizmaksa svārstījās ap 15 santīmiem, bet saimniecības modernizācijas dēļ tā pieauga. Piena iepirkuma cena ir 10 santīmu, bet valsts un Eiropas Savienības subsīdijas pagaidām kompensē starpību. Kā būs nākamgad, kad atbalsts samazināsies, nezinu.Līdz saulrietamSaimniecībā nodarbinām ap trīsdesmit cilvēku un sezonas laikā arī skolēnus. Viņi strādā saimniecības sakārtošanā, kaltē, darbnīcās. Protams, vispirms aptaujājam mūsu darbiniekus, vai viņu bērni vēlas piepelnīties. Pērn, kad valsts atbalstīja skolēnu nodarbinātību, aicinājām jauniešus arī no tālākas apkārtnes. Daudzi no viņiem apguvuši konkrēta darba iemaņas un kļuvuši par pastāvīgiem sezonas strādniekiem. Jānis Miezītis vēl steidz piemetināt kādu detaļu, un pēc mirkļa smagā tehnika jau dodas uz lauka. Strādās līdz saulrietam. Kā pulksteņa mehānismā zobrati, tā saimniecībā katrs zina savu darbu, un graudi no vairākus hektārus lielā lauka pamazām pilda kombainu bunkurus. Lauka malā jau piestājuši vairāki traktori, kas graudus vedīs uz kalti. Viss notiek. Kā ik gadu augustā.

Staburags.lv ARHĪVS

Izmanto saulainās dienas

Kategorijas