Mazo brāļu dakterīši

2009. gada 26. augusts 18:01

3747

Līdzīgi kā cilvēkiem veselības aprūpē, problēmas ir arī mūsu mazākajiem brāļiem — dzīvniekiem. Par to, kā klājas veterinārārstiem Aizkraukles reģionā, apjautājos Skrīveros, Aizkrauklē un Secē.

Būtu jaunāks, atvērtu klīniku
Arvīds Liedskalniņš, Skrīveru novada licencēts veterinārārsts:
— Savā amatā esmu jau no 1958. gada. Sākumā Skrīveru izmēģinājumu saimniecībā, vēlāk — Skrīveru sēklkopības sabiedrībā. Darba bija daudz, aprūpēju līdz 200 govju un 500 jaunlopu. Ārstēju arī privātsaimniecību lopus. Šīgada 31. martā Skrīveru sēklkopības sabiedrības lopkopības nozari likvidēja, lopus pārdeva. Šobrīd kā pašnodarbinātā persona aprūpēju zemnieku saimniecību liellopus un mājdzīvniekus. Pārsvarā manā pārraudzībā ir Skrīveru novads, taču palīdzu arī kaimiņu pagastu zemniekiem. Lopu šajā pusē palicis maz, galvenokārt nākas ārstēt suņus un kaķus. Man jau sācies 78. mūža gads, ja būtu jaunāks, veidotu savu klīniku, veiktu operācijas.
Strādā pēc inerces
Sakarā ar izmaiņām pensiju likumā, lai nezaudētu 70 procentu pensijas, mēnesī drīkstu nopelnīt līdz 140 latiem. Daļu savas pensijas tērēju, pērkot zāles lopu ārstēšanai. Daļu medikamentu var iegādāties pret recepti, tad par tiem maksā klients, bet daļu, piemēram, kaļķi, vienreizējās šļirces, vajadzīgas pastāvīgi. Izsaukumos nākas braukt arī nakts laikā, tādēļ pašiem nepieciešamākajiem medikamentiem jābūt uz vietas.
Protams, transporta izdevumus pierēķinu maksai par pakalpojumu, arī medikamentiem atļauts savs uzcenojums, un par vizīti jāmaksā. Līdz šīgada pirmajam ceturksnim par ienākumiem vēl nevarēju sūdzēties, bet šobrīd to jau var nosaukt vairāk par strādāšanu pēc inerces. Daru tāpēc, ka negribas mājās bezdarbībā nīkt. Arī atvaļinājumā mierā varu nosēdēt pāris dienu. Nespēju atteikt, ja kāds lūdz palīdzēt.
Vēl trīs gadus
Ar zālēm pašlaik ir tā: daudzi lieltirgotāji lopu īpašniekiem piedāvā dažādus nepārbaudītus medikamentus. Taupības dēļ neaicinot speciālistu, daudzi izvēlas saviem spēkiem tik galā ar lopu slimību.
Mājdzīvniekiem ierastākās manipulācijas ir profilaktiskā potēšana, traumu aprūpe. Veicu arī profilaktisku darbu piensaimniecībās gadījumos, kad rodas problēmas ar piena kvalitāti. Tās saistītas ar tesmeņu iekaisumu un citu lopu saslimšanu, kā arī tīrības neievērošanas dēļ.
Šobrīd man izsniegtā veterinārārsta licence ir derīga līdz 2012. gadam. Pēc tam domāšu — pagarināt vai likt mieru dakterēšanai. Licence tiek pagarināta pieciem gadiem. Piecos gados jāsavāc vismaz 50 kredītpunktu. Punktus var savākt, piedaloties lekcijās. Gan lekcijas, gan nokļūšana līdz vietai, kur tās notiek, maksā naudu. Ja punktus neizdodas savākt, jākārto eksāmens. Tādēļ, turpinot praksi, jārēķina, vai tas ir izdevīgi.
Jo mazāk, jo dārgāk
Līga Ničiporuka, Aizkraukles pagasta veterinārārste, Aizkraukles un Neretas novada lopu uzraudze, valsts pilnvarotā veterinārārste:
— Vēl līdz šīgada sākumam valsts finansēja profilaktisko izmeklēšanu, bet nu arī šis atbalsts noņemts. Šobrīd jārēķina katra izsaukuma lietderība. Dienā strādāju Lauku atbalsta dienestā, vakaros — kā veterinārārste.
Man kā valsts pilnvarotajai ir vairāk darba, jāveic profilaktiskie pasākumi, jāsniedz pārskati par beigtajiem dzīvniekiem.
Sistēma, kādā veterinārais dienests strādāja līdz šim, bija sakārtota, ar korekti noteiktiem tarifiem par veicamajām darbībām. Valsts atbalsta samazināšana šo sistēmu sagraus. Veterinārija palikusi tikai pašiniciatīvas ziņā. Man ir pastāvīgs darbs konsultāciju centrā, tāpēc tas nav tik aktuāli, bet tie, kuri iztiku pelna tikai ar dzīvnieku ārstēšanu, saskarsies ar lielām problēmām. Maksātspējīgas ir tikai lielās saimniecības. Mazās, ar 10 — 15 govīm, par ārsta vizīti nespēs samaksāt — vidēji no 10 līdz 15 latiem. Kāpēc tik un ne lētāk? Sarēķinot izdevumus licences iegūšanai, gadā jānopelna 300 latu, tikai lai nosegtu šos izdevumus. Katru mēnesi jāmaksā arī bied-ranauda — valsts mēroga un arī vietējai biedrībai.
Labāk likvidēt, ne ārstēt
Vairāki izvēlas ārstēšanas vietā atbrīvoties no lopiņa. Gadījumos, kad vienam dzīvniekam saslimšana atkārtojas vairāk kā divas reizes, uzskatu, ka nav vērts turpināt ārstēt. Vairums cilvēku diemžēl nerēķina savus izdevumus un ienākumus. Cita lieta, ja ir jāārstē, piemēram, sarkanguļa cūkai, ieguldot 30 latu, cūka izveseļosies, un viņas gaļu varēs lietot uzturā. Bet, ārstējot govis, laikā, kamēr viņai dod zāles, pienu lietot nedrīkst, bet jāmaksā gan par zālēm, gan ārsta vizītēm. Tādā gadījumā ārstēt noteikti nav vērts.
Daudzi zemnieki izvēlas ārstu mājās nesaukt. Samazinoties izsaukumu skaitam, attiecīgi pieaug vienas vizītes cena. Lielajās saimniecībās viena izsaukuma laikā veicu vairāku dzīvnieku apskati, rezultātā šī summa nešķiet tik liela.
Ja valsts atsāktu profilaktisko pasākumu finansēšanu, varētu runāt par izdzīvošanu.
Pārāk liela bezatbildība
Mājdzīvnieku — suņu un kaķu — īpašnieki grēko, nevakcinējot savus mīluļus pret trakumsērgu. Lai arī likums to nosaka, labi ja ceturtā daļa laikus nodrošinās pret šo neārstējamo slimību. Pārējie acīmredzot domā, ka tā viņus neskars.
Saslimt var arī tādi mājdzīvnieki, kuri reti vai pat vispār netiek izlaisti brīvībā. Aizkraukles rajonā mājdzīvnieku saskarsme ar meža zvēriem ir ikdienišķa parādība. Ja, piemēram, sakostais suns ir laikus vakcinēts, tad, konstatējot slimību meža dzīvniekam, piespiedu vakcinācija jāveic visiem šīs saimniecības lopiem. Tas ir bezmaksas pasākums tikai tādā gadījumā, ja sakostais dzīvnieks ir vakcinēts. Pretējā gadījumā par šo piespiedu vakcināciju jāmaksā dzīvnieka saimniekam. Agrāk katru šādu gadījumu nopietni izskatīja, inficētajam cilvēkam ierodoties neatliekamās palīdzības punktā, par to ziņoja atbildīgajām iestādēm — Vides veselības centram, Pārtikas un veterinārajam dienestam. Šobrīd tas paliek uz paša cietušā sirdsapziņas — ziņot vai ne.
Samaksu negarantē
Vanda Ramiņa, Seces, Sērenes, Daudzeses pagasta un Jaunjelgavas valsts pilnvarotā veterinārārste:
— Līdz šim nebiju rēķinājusi, cik rentabls ir mans veterinārār-stes darbs. Ir sava saimniecība, un, kamēr ar pienu varēja nopelnīt, īpaši neuztraucos, kad daļu no saimniecībā nopelnītā iztērēju zāļu iegādei un degvielai. Nu jau nākas ar piensaimniecību uzturēt savu “vaļasprieku” — veterināriju. Cilvēki kļuvuši maksātnespējīgi.
Līdz šodienai jāparaksta līgums, pagarinot darbu kā valsts pilnvarniecei. Darba sola daudz, bet samaksu gan nē. Šāda līguma parak-stīšana nozīmē lielu atbildību. Bez līguma man “galva nesāp” par traku lapsu, kura nošauta mežmalā, bet kā pilnvarotajai nāktos braukt, ņemt analīzes. Valsts atmaksā niecīgu summu ceļa izdevumiem — 7 santīmus par kilometru.
Nav naudas, nebūs lopu
Jaunjelgavā vispār palikušas kādas 25 govis, un tad man gribot negribot būs jādodas 30 kilometru pie saimnieces, kurai ir tikai viena govs. Ne viņa varēs apmaksāt manu vizīti, ne zāles, kādas būs nepieciešamas ārstēšanai. Cilvēki ir bezizejas situācijā. Es kā vietējā bieži vien tikai aiz labas sirds izpalīdzu. Kopumā parāds no šādas izpalīdzēšanas sakrājies ap 150 latu liels. Neatsaku palīdzību arī tajos gadījumos, kad zinu, ka samaksu par to nesaņemšu.
No vairākiem lopkopjiem naudu vairs neceru atgūt, piemēram, no tiem, kuri lopus jau likvidējuši. Daudzevā, kur ģimenē septiņi cilvēki, divas govis, četri bērni skolā laižami, gotiņai ir vielmaiņas problēmas. Līdzekļu trūkums liedz iegādāties vitamīnus, kaļķi, rezultātā govs saslimusi. Turīgajiem saimniekiem šādu problēmu nav, bet trūcīgie tās “izbauda” pilnībā.
Mašīna pagalmā stāv neremontēta, to par ārstes darbā nopelnīto naudu nav iespējams salabot.
Staburaga pagasta pārvalde atvēlējusi līdzekļus veterinārārstam, līdzīgi rīkojas daudzos pagastos Latvijā. Salīdzinājumā ar pērno gadu stipri samazinājusies suņu un kaķu vakcinācija. Trakumsērgas pote maksā piecus latus, bet izmaksas, kuras radīsies gadījumā, ja piemeklēs šī slimība, būs daudz lielākas. No gaisa nomestās vakcīnas pret trakumsērgu līdz tikai meža zvēriem, un garantijas, ka visi līdz ar to būs veseli, nav. Tāpēc lopus un mājdzīvniekus jāvakcinē tik un tā.
Darbs ierasts un tāpēc to veicu. 2011. gadā, kad ārstes licence beigsies, šaubos, vai to atjaunošu.

Staburags.lv ARHĪVS

Mazo brāļu dakterīši

Kategorijas