“Liepkalni” ir gatavi sadarbībai
Daudziem ir zināma maiznīca “Liepkalni” Klintaines pagastā. Braucot pa Rīgas — Daugavpils šoseju, vismaz reizi katrs te ir iegriezies. Maiznīca trīsarpus darbības gados iemantojusi tuvākas un tālākas apkaimes klientu uzticību. Ceptuvē aizvien vairāk cenšas izmantot vietējo ražotāju izejvielas. Vai viņu vidū ir arī Aizkraukles puses zemnieki un kādas ir sadarbības iespējas? To jautāju uzņēmuma valdes loceklei Arnitai Ivanovai.
“Papīriem” vajag pacietību
— Vai esat ieinteresēti iegādāties izejvielas no vietējiem zemniekiem?
— Par šādu iespēju ir domāts. Galvenā problēma sadarbības sākšanai ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasību izpilde. Vispirms jāsaņem PVD atzinums, ka produkcija atbilst noteiktām prasībām. Šādas izziņas iegūšana ir darbietilpīga. Tiem zemniekiem, kuri apstrādā lielas zemes platības, šāda atļauja jau ir, bet “mazajiem” negribas veltīt savu laiku tās iegūšanai. Mums savukārt jāsniedz pārskats PVD, uzrādot iepirkuma dokumentus par katru produktu. Ja rodas nesaskaņas, tās var beigties ar sodanaudas piemērošanu.
— Kā pašlaik notiek produkcijas iegāde?
— Graudus maizes cepšanai maļ Naukšēnos un piegādā centralizēti. Daļu maizes cepam uz vietas, daļu atved no lielās ceptuves Valmierā. Tāpēc citus miltu piegādātājus nemeklējam. Veikalā pārdodam Preiļos ražoto zemnieku saimniecības “Pumpuri” sieru, zemnieku saimniecības “Raiņi” pienu un jogurtu, dzeramo ūdeni un limonādes no Naukšēnu pagasta, zemnieku saimniecības “Abullāči” — 2” krūmmellenes un daudzus citus produktus.
Mēs no vietējiem esam ieinteresēti iepirkt produktus, ko izmantojam sabiedriskajai ēdināšanai un konditorejai, — kartupeļus, burkānus, ābolus, sīpolus, gurķus, tomātus.
“Liepkalni” piegādātājus intensīvi nemeklē, jo pārsvarā iztiekam ar to, ko varam iegādāties lielajās noliktavās, protams, sadarbība ar lielajām bāzēm ir mazāk problemātiska.
Nedēļā 200 kilogramu kartupeļu
— Vai vietējie zemnieki vēlas ar jums sadarboties?
— Zemnieku vēlme sadarboties ir maza. Neviens pie durvīm neklauvē un nejautā — vai nevēlaties iegādāties manus produktus?
Otra būtiska nianse ir piegāde. Mums ir svarīgi preci saņemt svaigu tajās dienās, kad tā nepieciešama, un tādā daudzumā, cik varam izlietot, pārdot.
— Vai vietējie zemnieki varētu nodrošināt šo prasību izpildi?
— Viņiem pārsvarā ir izdevīgi piegādāt daudz un retāk, bet, piemēram, tonnu ābolu mēs nevaram realizēt tik neilgā laikā, lai tie nesabojātos. Augļus un dārzeņus šobrīd pasūtām trīs reizes nedēļā. Vislielākais pieprasījums ir pēc kartupeļiem. Piemēram, ja nedēļā izmantojam līdz 200 kilogramiem kartupeļu, tos mums izdevīgi saņemt divas reizes nedēļā. Mums nav lielas noliktavas, kurā glabāt izejvielas lielos daudzumos.
Mēs esam gatavi uzklausīt visus priekšlikumus no vietējiem zemniekiem, meklēt veidus, kā sadarboties gan transporta, gan sortimenta ziņā.
Foto no Arnitas Ivanovas arhīva
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra