Mēneša finansējums Aizkraukles mākslas skolai — ierēdņa algas apmērā

2009. gada 6. oktobris 15:00

719

Mēneša finansējums Aizkraukles mākslas skolai — ierēdņa algas apmērā

Ap 100 Aizkraukles mākslas skolas skolotāju un audzēkņu vecāku parakstījušies pret jauno mākslas skolu modeli, kas paredz samazināt
stundu un programmu skaitu un palielināt vecāku līdzmaksājumu. Paraksti iesniegti Latvijas mākslas skolu asociācijai, lai kopā ar citu mākslas skolu pārstāvju parakstiem un protesta vēstuli nodotu valdībai.

Bezatbildīgs un muļķīgs modelis
Jaunā modeļa prezentāciju Rīgā, Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolā, iepazina 46 mākslas skolu pārstāvji, un modelis izraisīja karstas diskusijas. Latvijas mākslas skolu asociācija uzskata, ka piedāvātā reforma ir degradējoša un bīstama, bezatbildīgs un muļķīgs modelis, esošās programmas nevajag mainīt, un mācību metožu izvēle ir katras skolas ziņā. Skolu aizstāvībai septembrī pat nodibināta Latvijas mākslas un mūzikas skolu audzēkņu un vecāku biedrība.
Draud kļūt par pulciņu iestādi
Aizkraukles mākslas skolā piecu gadu programma ir sadalīta septiņiem gadiem, lai jaunākajās klasēs nebūtu tik liela slodze un bērni varētu pievērsties arī citām ārpusskolas nodarbībām. Skola varētu kļūt par interešu izglītības iestādi ar pulciņu nodarbībām, lai gan pašlaik ir profesionālas ievirzes izglītības iestāde, īsteno licencētas programmas, un absolventi saņem Kultūras ministrijas izdotu apliecību par skolas beigšanu.
Dreb par savām vietām
“Skolās savas programmas izstrādā pēc Kultūras ministrijas veidotā paraugnolikuma. Mēs nepiekrītam programmas saīsināt vai vispār pārtraukt. Katrā skolā tās ir izstrādātas, ņemot vērā savas iespējas un skolēnu intereses. Tā kā valsts finansējums ir samazināts, dažās programmās jau esam samazinājuši stundu skaitu,” stāsta mākslas skolas direktore Taiga Kalvišķe. “Uzskatu, ka mākslas un mūzikas skolas nedrīkst uzkraut pašvaldībām un vecākiem, tās ir dibinājusi Kultūras ministrija, un tai arī jāuzņemas atbildība. Kultūras ministrijas Kultūras un radošās industrijas izglītības centram, kas atbild par mākslas un mūzikas skolām, jābūt palīdzības, nevis sašķelšanas centram. Pašlaik šķiet, ka ierēdņi dreb par savām darba vietām, lai gan viņu pienākums būtu skolas aizstāvēt un cīnīties par vajadzīgā finansējuma piešķiršanu, par to, lai netiktu izjaukta gadiem veidotā mūzikas un mākslas skolu sistēma. Mūsu skolai valsts piešķīrusi finansējumu viena ierēdņa algas apjomā, piemēram, septembrī 800 latu, bet Kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktores mēnešalga ir vairāk nekā 2000 latu,” saka Taiga Kalvišķe.
Ierosina daļu amatu likvidēt
Latvijas mūzikas skolu asociācija ir ierosinājusi Kultūras un radošās industrijas izglītības centru likvidēt, lai taupītu līdzekļus, jo tas nepilda valsts noteiktās funkcijas, un darbu varētu sadalīt starp citām Kultūras ministrijas struktūrām. “Mūzikas un mākslas skolas vada cilvēki ar akadēmisko izglītību, maģistra grādu un lielu pieredzi, taču Kultūras un radošās industrijas izglītības centrā strādā lielākoties nesen augstskolu beiguši cilvēki, lai arī talantīgi un eiropeisku attieksmi, tomēr viņiem nav tik dziļas kultūras tradīciju, bērnu psiholoģijas un lauku skolu situācijas izpratnes,” stāsta Taiga Kalvišķe.
Divām skolotājām 140 bērnu?
Aizkraukles mākslas skola ir dibināta pirms 17 gadiem, un tajā mācās 140 bērnu, tajā skaitā Jaunjelgavas klasē — 30. Viņi brauc uz nodarbībām arī Aizkrauklē. “Daļai skolotāju ir divu augstskolu izglītība, taču pēc stundu skaita samazinājuma vairākiem nav pat pilnas slodzes. Valsts šogad piešķīrusi līdzekļus tikai 2,23 skolotāju likmju samaksai, bet esam deviņi skolotāji, tādēļ no septembra Aizkraukles novada dome algo sešus skolotājus,” stāsta direktore. “Ir vēl kāda nianse — finansējumu mākslas skolām valsts aprēķina, pieņemot, ka skolā ir tikai viena klašu grupa, lai gan daļā skolu ir pat divas un četras pirmās klases.”
Varētu mācīties vasarā
Ko mākslas skola iesāks, ja nebūs līdzekļu apkurei? Taiga Kalvišķe domā, ka varētu izmantot Ziemeļvalstu modeli, kad skolēni mācās divus mēnešus vasarā, nevis ziemā. “Ja arī skolu nāktos slēgt, skolotāji badā nenomirs, atradīs darbu, bet kas notiks ar bērniem? Ļoti negribētos, lai izjuktu viss, ko esam veidojuši daudzus gadus,” saka Taiga Kalvišķe.

Uzziņa.
Mākslas skolām 2010. gadā nepieciešams 11 miljonu latu, lai gan plāno tikai 8 miljonus latu. Tas nozīmē, ka nākamgad valsts skolotāju algām varēs dot tikai 66 procentus summas, pārējos 34 procentus būs jārod pašvaldībām vai no vecāku līdzfinansējuma. Kultūras ministrija ierosina ieviest šādu trīspusēju mākslas skolu finansēšanas modeli.

Staburags.lv ARHĪVS

Mēneša finansējums Aizkraukles mākslas skolai — ierēdņa algas apmērā

Kategorijas