Pilsētnieki jāpieradina pie laukiem

2009. gada 8. oktobris 12:00

1397

Nedēļas nogalē Vallē, “Dzērvēs”, pie saimniekiem Marutas un Māra Kaminskiem pulcējās Vecumnieku novada zemnieki, lai novērtētu savu un kaimiņu šogad padarīto, parunātu par nākamo gadu.

Lai arī laika apstākļi brīvdienās vairāk bija piemēroti palikšanai mājās un karstas tējas baudīšanai, vairāk kā trīsdesmit interesentu nenobijās no aukstuma, vēja un lietusgāzēm. Atbrauca siguldieši ar vīnogu stādiem, Vecumnieku bitenieki, stelpieši ar pašgatavotiem mārrutku konserviem.
Varētu pārdot arī ievārījumus
Skaistkalniete zemnieku konsultante pasākuma iniciatore Eleonora Maisaka stāsta, ka ideja radās šīgada sākumā, viesojoties Zviedrijā, bet tikai septembra beigās vienojās ar “Dzērvju” saimniekiem par tā organizēšanu. Šādās tikšanās reizēs zemnieki ne tikai apmainās ar informāciju, bet arī uzzina par mācību iespējām, satiek preču piegādātājus un pakalpojumu sniedzējus, konsultantus. Zviedrijā šādas kopā sanākšanas kļuvušas par tradīciju, kāpēc arī Latvijā nepārņemt pozitīvo?
Uzaicināti bija pārsvarā Vecumnieku novada pārstāvji ar mērķi apzināt visu novada ražojošo zemnieku iespējas, tos, kuri saņēmuši Pārtikas un veterinārā dienesta atļaujas, lai viņus nevarētu, tā teikt, “iedzīt stūrī”. Vēlāk izveidos konkrētu piedāvājumu klāstu, lai darbotos tālāk — piedāvājot produktus rīdziniekiem, citu pilsētu iedzīvotājiem. Jāmāca zemnieki nedzīties uz lielpilsētām, jo tas kļūst arvien dārgāk.
Zviedri brīvdienās, apvienojot patīkamo ar lietderīgo, izbrauc no pilsētām, atpūšas un tajā pašā laikā iegādājas ekoloģiski tīru pārtiku. Pārdod pat mājās ceptas smalkmaizītes un ievārījumus.
— Vecumnieku novadu gribam pārvērst par zaļo novadu. Te ir daudz bioloģisko saimniecību, tādēļ varam veidot zaļo tirgu, — stāsta Eleonoras kundze. Par to gan būtu jāvienojas ar novada pašvaldību, aicinot pieņemt lēmumu, lai novads kļūtu arī par teritoriju bez modificētiem produktiem. Līdz šim novada vadība bijusi atsaucīga.
Izaudzēts ap 2000 eglīšu
“Dzērvju” saimniece Maruta Kaminska stāsta, ka augļukokus, krūmus un košumkrūmus audzē jau astoņus gadus. Augļukoki, kas daudziem liekas eksotiski, piemēram, persiki, aprikozes, arī vīnogulāji, tiek audzēti, pārbaudot izturību, jo tos salā neapsedz.
Audzē arī eglītes, kuras pirms Ziemassvētkiem piegādā visām “Statoil” degvielas uzpildes stacijām Latvijā. “Šogad lēšam, ka izdosies pārdot ap 2000 kociņu,” prognozē Maruta Kaminska.
Cienā ar “vētras zupu”
Pircēju ieinteresētība bija liela, un saimnieks Māris, cenšoties apkalpot katru pircēju, strādāja bez apstājas. Cenas samērā zemas, pārsvarā pirka četrgadīgas ābelītes, iegādājoties līdz pat desmit stādiem.
Pēc sarunām, diskusijām, iepirkšanās varēja sasildīties, mielojoties ar Valles sieviešu biedrības “Valles pūces” uz atklātas uguns vārīto ”vētras zupu”. Saimnieces Silva Bērenfelde un Inta Dārziņa atklāja tās sastāvu — pupiņas, kartupeļi, žāvētas ribiņas un citi labumi, kurus “pūces” pa nakti sagādājušas.

Staburags.lv ARHĪVS

Pilsētnieki jāpieradina pie laukiem

Kategorijas