Glābiņu meklē slimnīcu apvienību veidošanā

2009. gada 23. oktobris 14:04

1294

Glābiņu meklē slimnīcu apvienību veidošanā

Piketi, parakstu vākšana, vēstules Valsts prezidentam, ministriem un deputātiem – tie ir līdzekļi, ko likušas lietā lauku rajonu slimnīcas, lai pierādītu, cik svarīgi bijušajos rajona centros saglabāt lokālās daudzprofilu slimnīcas un līdz ar to neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai. Tomēr lieli panākumi nav gūti un vairākām lauku rajonu slimnīcām nācies samierināties ar aprūpes slimnīcas statusu, kas nozīmē krietni mazāku valsts finansējumu, samazinātu pakalpojumu klāstu, tukšām nodaļām un atlaistiem darbiniekiem. Piecas no septiņām šādām slimnīcām glābiņu saskata slimnīcu apvienību veidošanā ar tuvākajā apkaimē esošajām reģionālajām slimnīcām. Savukārt Bauskas un Aizkraukles slimnīca savu nākotni saskata patstāvībā un neatkarībā, kā arī privāto investoru piesaistē.

Apvienojoties naudas vairāk nekļūs
Alūksnes un Krāslavas slimnīcai, sadarbojoties ar Vidzemes un Daugavpils reģionālo slimnīcu vismaz tuvāko divu gadu laikā izdevies saglabāt daudzprofilu ārstniecības iestādes statusu, atbilstošu finansējumu un arī lielu daļu līdzšinējo pakalpojumu. Saldus un Talsu slimnīcas, kas šobrīd sniedz tikai ambulatoros un aprūpes pakalpojumus, cer, ka šo statusu atjaunot ļaus līdzīgas apvienības ar Liepājas un Ventspils reģionālajām slimnīcām, šeit sarunas vēl turpinās. Arī Ludzas slimnīca nosūtījusi priekšlikumu Rēzeknes pašvaldībai par sadarbību ar Rēzeknes slimnīcu, taču rezultātu nav.
Jautāts par šādu iespēju, Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš uzskata, ka, apvienojoties divām slimnīcām, naudas vairāk nekļūs un arī dalīt pakalpojumus un slimnīcas atsevišķos profilos nav prāta darbs. Līdzīgi domā arī potenciālais baušķenieku sadarbības partneris - Jelgavas reģionālā daudzprofilu slimnīcas vadība. Tāpat arī Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne norāda, ka apvienību mazajām slimnīcām nākotnē draud tāds pats liktenis kā šodienas aprūpes slimnīcām, jo „tās lielās tos mazos vienkārši apēdīs”, tāpēc jāmeklē varianti, kā izdzīvot patstāvīgi un uz vietas nodrošināt iedzīvotājiem pēc iespējas plašākus pakalpojumus.

Visa pamatā nežēlīgi aprēķini
Kamēr Bauskā iedzīvotāji turpina protesta akcijās pieprasīt lokālās daudzprofilu slimnīcas saglabāšanu, kaut Veselības ministrija devusi atbildi, ka aprūpes slimnīcas statusu nemainīs, Aizkraukles slimnīcas vadībā ārstus nomainījuši ekonomisti, un rūpīgi sabalansējot ienākumus ar izdevumiem te iedzīvotājiem var piedāvāt vairāk nekā līdzīgās aprūpes slimnīcās. „Gūstam ienākumus, pārdodot pakalpojumus valstij, kas ir ambulatorā aprūpe, dienas stacionārs, aprūpes slimnīca un traumpunkts, kā arī pacientu nodevas un maksas pakalpojumi, kas, piemēram, ir plānveida un arī akūtās operācijas. Ņemot vērā mūsu ienākumus, esam izrēķinājuši, ko un cik varam atļauties. Pagaidām izdevumi ir tik lieli, lai ar esošajiem ieņēmumiem tos spētu nosegt. Grūtāk ir ar parādiem, kuru segšanai šobrīd naudas nepietiek,” stāsta A.Vāne un atzīst, ka reizēm bijis jārīkojās diezgan nežēlīgi, lai sabalansētu šīs pozīcijas. Aprūpes slimnīcā Aizkrauklē gādā ne tikai par pacientiem hronisku slimību saasinājumu gadījumā, kā to paredz šis statuss, bet darbojas arī bērnu nodaļa, uzņem pacientus ar ginekoloģiskās problēmām, neiroloģiskām saslimšanām, veic mazāk sarežģītas ķirurģiskas operācijas. Ir bijuši arī gadījumi, kad ejot pretī aprūpes slimnīcas darbības nosacījumiem, bet ievērojot ārsta galveno darbības principu – glābt pacienta dzīvību, neatliekamā palīdzība vispirms sniegta turpat Aizkrauklē, lai pacientu vispār varētu transportēt uz citu ārstniecības iestādi. „Pateicoties tam ceļā nav nomiris neviens pacients. Aizkrauklē ir gan labi speciālisti, gan laba intensīvās terapijas nodaļa, esam ievadījuši sarunas ar Veselības ministriju par vismaz dažu gultasvietu izveidi tieši intensīvās terapijas nodrošināšanai pacientiem līdz trijām diennaktīm,” piebilst A.Vāne.

Investīcijas mazinās parādu nastu
Aizkraukles slimnīca arī varētu kļūt par pirmo šāda veida ārstniecības iestādi, kas jau tuvākajā laikā varētu piesaistīt privātā investora kapitālu, kaut gan daudzi uz šādu soli raugās ar bažām un aizdomām. A.Vāne skaidro, ka veidojot privātās publiskās partnerības modeli pašvaldība kā slimnīcas īpašniece jebkurā gadījumā saglabā lielāko ietekmi. A.Vāne uzskata, ka tas ir labākais scenārijs, kas varētu īstenoties. Pretējā gadījumā slimnīcai var iestāties maksātnespēja. „Viss, par ko mēs runājam, attiecas uz laiku līdz šī gada beigām. Kas notiks nākamgad - domāju, ka to mūsu valstī šodien nevar pateikt neviens. Ne cik naudas valsts budžetā būs šādām slimnīcām, ne kādu pakalpojumus tā no mums būs gatava pirkt. Taču piesaistot investorus, mēs iegūtu reālu naudu, kas ļautu no slimnīcas kakla noņemt to cilpu, kas parādu dēļ savelkas arvien ciešāka,” jautāta par slimnīcas nākotni, atbild A.Vāne.

Staburags.lv ARHĪVS

Glābiņu meklē slimnīcu apvienību veidošanā

Kategorijas