Staburags.lv ARHĪVS

Aktrises meita dāvina grāmatas

Indulis Burka

2009. gada 27. oktobris 13:18

1564
Aktrises meita dāvina grāmatas

Latvijas Nacionālā teātra aktrises Ņinas Melbārdes meita Andra Zvārgule Daudzeses pagasta bibliotēkai nule uzdāvinājusi 133 grāmatas no mātes bibliotēkas. Mūža nogalē aktrise dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs.

Daudzeses pagasta bibliotēkas vadītāja Valija Lucāne stāsta, ka aktrises vecākiem piederējušas “Svikļu” mājas. Ņina Melbārde piedzimusi 1912. gadā un mācījusies vietējā pamatskolā. Daudzevā darbojies dramatiskais kolektīvs un iestudēta luga “Pūt, vējiņi”. Ņinai Melbārdei uzticēti suflieres pienākumi. Pirmizrādi noskatījusies arī savlaik populārā aktrise Mirdza Šmithene. Pēc izrādes viņa teikusi: “Lai nu kas jums ir labs, suflierīte jums gan ir laba!”

— 2008. gadā 96 gadu vecumā Ņina Melbārde aizgāja mūžībā. Mani uzmeklēja viņas pusmāsa Vija Grīnberga no Salaspils un informēja, ka ar bibliotēku vēlas sazināties aktrises meita no ASV, — saka Lucānes kundze. — Viņa vēlējās savas mātes dzimtās puses bibliotēkai dāvināt grāmatas. Tā nu Daudzevā nokļuva 133 grāmatas no Ņinas Melbārdes bibliotēkas — Anšlava Eglīša, Teodora Zeltiņa, Aleksandra Solžeņicina, Aleksandra Grīna un citu autoru darbi. Daudzi no tiem Latvijā nekad nav izdoti vai izdoti saīsinātā versijā. Piemēram, Jaroslava Hašeka romāna par krietno kareivi Šveiku padomju laika izdevumā nav nodaļas “Krievu gūstā”, bet no ASV atsūtītajā grāmatā ir. Tāpat Aleksandra Solžeņicina grāmata “Gulaga arhipelāgs”. Nu šīs grāmatas varēs lasīt bibliotēkas apmeklētāji.
   
Uzziņa.

1931. gadā pēc E. Feldmaņa teātra kursu otrā mācību gada Ņina Melbārde debitējusi uz Nacionālā teātra skatuves pusaudzes Gigitas lomā F. Armona un M. Žerbidona komēdijā “Irēnes mīlestība”.

Aktrise ir Anitas lomas atveidotāja pirmajā latviešu lielformāta mākslas filmā “Zvejnieka dēls”.

Ņina Melbārde atveidojusi tādas nozīmīgas lomas kā Mirdza Aspazijas “Vaidelotē” (1937.), titullomas Sil-Vara “Karalienes Viktorijas jaunībā” (1938.) un S. Moema “Penelopē” (1939.), Elizabeti Valuā un Luīzi F. Šillera “Donā Karlosā” (1941.) un “Mīlā un viltū” (1944.), Helgu B. Fredgrēna “Purvenieka meitā” (1942.), V. Šekspīra komēdijas “Jums pa prātam” (“Divpadsmitā nakts”) varoni Violu (1942.).

Ņina Melbārde bijusi viena no inteliģentākajām sava laika Nacionālā teātra aktrisēm. Viņa un Kārlis Lagzdiņš tika dēvēti par šī teātra pīlāriem.

1944. gada 1. oktobrī ar ģimeni — Nacionālā teātra aktieri Kārli Lagzdiņu un meitām — līdz ar pussimtu citiem Nacionālā teātra darbiniekiem viņa devusies bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā aizceļojusi uz ASV. Tur Ņina Melbārde ne tikai spēlējusi Osvalda Uršteina vadītajā Amerikas latviešu teātra Ņujorkas ansamblī, bet arī nodarbojās ar režiju un teātra pedagoģiju.