Kaut uguni laid klāt
Stāstā par kurmeniešu Lanas Loginas un Laimoņa Graša dzīvi “Gruntniekos”, varētu saskatīt, iespējams, daudzu viņiem līdzīgu pensionētu laucinieku ikdienu. Atteikušies no lielajiem zemes īpašumiem un lopiem. Saimniecībā ir sešas kazas, kuru piena pietiek vien pašiem.
Daļu nākas aprakt
Deviņdesmito gadu vidū Laimonis nomāja 15 hektāru zemes, audzēja graudaugus. Raža bija laba un kādu laiku tā varēja labi pelnīt. Līdz brīdim, kad labību vairs nebija kam pārdot. Savulaik uzceltajā klētī sabēra 25 tonnas. Pārsvarā rudzus, ap sešām tonnām miežu. Saimnieks piedāvāja tos apkārtējiem saimniekiem kaut lopu barošanai, interesējās spirta rūpnīcās — visur saņēma atteikumu. Daļu atstāja sēklai, pārējo — apraka. Nākamajā gadā noriskēja vēlreiz, iesējis un rezultāts tāds pats. Bauskas pusē tolaik labībai laida uguni klāt, Laimonis tam jau arī jau sevi noskaņoja, bet izdevās sarunāt ar Iecavas spirta rūpnīcu. Pārdeva graudus, gaidīja naudu, bet tā arī nesagaidīja.
Vēlāk, kad tehnika nolietojās, degvielas cenas cēlās, saimniekošanai meta mieru.
Ar sešām pietiek
Nu gadus desmit audzē kazas. Par saimniekošanu to nesauc, drīzāk — par vaļasprieku. Dārzeņus piemājas zemē izaudzē tikai sev un kazām. Saimnieks saka — šīs nav piena kazas, daudz piena no viņām neizslaukt. Pircējiem, ja tādi uzrastos, nebūtu ko pārdot. Piens nav trekns, tāpēc ne siers, ne krējums arī neiznāk. Tik pašiem, suņiem un kaķiem. Labs un garšīgs rūgušpiens gan izdodas. Kazas, kuras vecākas, nokaujot un apēdot, jo vairāk par sešām negribot turēt. Esot iecere likvidēt šīs un iegādāties vienu, kura dienā dotu līdz sešiem litriem piena. Problēma, ka šāda kaza maksā ap 500 latu. Ja izdomātu pārdot esošās, daudz naudas par viņām nedabūtu. Lai arī pa gabalu kaza izskatās paprāvs dzīvnieks, gaļas viņā ir maz, ap 15 kilogramu.
Pusi pensijas par malkas kravu
— Kā izjūtat novadu reformu?
— Nokļūšana novada centrā Vecumniekos ir problemātiska. Dažas lietas joprojām kārtojamas Aizkrauklē, citas Bauskā. Agrāk, kad viss bija Aizkrauklē, iesēdos no rīta autobusā un vakarā pārbraucu mājās. Tagad uz Bausku tiešā reisa nav, jābrauc līdz Vallei, jāpārsēžas. Uz Aizkraukli braucot, jāņem vērā, ka būs tikai trīs stundas laika, lai paspētu uz nākamo autobusu mājās. Ja jāiegriežas vairākas iestādēs un katrā rinda, nevar visu pagūt.
— Ko darāt divatā rudens un ziemas vakaros? Vai darbi saimniecībā apdarīti, malka ziemai sagādāta?
— Malka vēl jāgādā, jāapar pushektārs dārza. Mātei, kura dzīvo piecus kilometrus tālāk, pieder mežs, no turienes arī malka. Problēmas sagādā atvešana mājās — par vienu kravu pusi pensijas jāatdod. Vakari paiet pie televizora, radio. Saimniece ada, es nopinu pa kādam grozam. Pēc profesijas esmu namdaris, ziemā, kaimiņiem palīdzu remontēt, celtniecības darbos.
Saimnieks atzīst, ka palikuši slinkāki, negribas ne pasākumus Kurmenē apmeklēt, pat pie kaimiņiem ieskriet. Kad ciemos atbrauc meitas, atved kaudzi žurnālu, avīžu, tad ir, ko palasīt.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra