Diagnoze “vēzis” vēl nenozīmē dzīves beigas

2009. gada 3. novembris 10:12

2854

Diagnoze “vēzis” vēl nenozīmē dzīves beigas

Katru gadu valstī palielinās onkoloģisko slimnieku skaits. Tāpat notiek arī Aizkraukles reģionā. Par pacientu ārstēšanu un sadzīvošanu ar vēzi saruna ar Aizkraukles slimnīcas ambulatorās daļas onkologu — ķīmijterapeitu Ziedoni Mauliņu, kurš onkologa pienākumus Aizkraukles pusē veic jau 16 gadu.

Bez nosūtījuma
— Vai pie onkologa nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums?
— Nav nepieciešams. Ja cilvēks jūtas slikti vai grib pārbaudīt veselību tieši onkoloģijas jomā, viņš var vērsties pie manis Aizkraukles poliklīnikas 307. kabinetā. Diemžēl parasti pacienti pie onkologa nāk tikai ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu. Ja ir šāds nosūtījums, visas analīzes un izmeklējumus veicam tepat Aizkrauklē, un pacientiem nav jādodas citur.
Analīžu veikšanai gan ir vajadzīgs mans nosūtījums. Vēršoties pie onkologa, jāmaksā pieci lati, taču par analīzēm jāmaksā ļoti maz. Pacientam ieteicams ņemt līdzi pēdējo analīžu rezultātus, lai varētu tos salīdzināt.
Jāpievērš uzmanība ādai
— Kādām veselības izmaiņām cilvēkam jāpievērš īpaša uzmanība?
— Jāpārbauda ādas pigmentācijas laukumi, kur mēdz attīstīties ādas audzēji. Tāpat dažādas dzimumzīmes, kārpas un citi veidojumi — vai tie nepalielinās, nemaina krāsu, vai neasiņo, ilgstoši nedzīst. Ādā nereti var sataustīt arī dažādus audu sabiezējumus, tādas izmaiņas nedrīkst neievērot. Slimības simptomi ir arī balss aizsmakums, ilgstošs klepus un krekšķināšana, rīšanas grūtības, zarnu trakta darbības traucējumi, svara zaudēšana, nespēks un nogurums.
Valsts atbalsta
— Vai valsts joprojām atbalsta onkoloģijas slimniekus?
— Onkoloģijā zāļu kompensācijas sistēma praktiski nav mainījusies. Pilnībā kompensē pretsāpju un hormonlīdzekļus. Arī aprūpes un kopšanas līdzekļi ir par valsts naudu, vajadzīga tikai ārsta recepte. Šogad nekas nav mainījies, onkoloģijas pacienti saņem no valsts to, kas viņiem paredzēts.
— Ar kādiem audzējiem cilvēki biežāk slimo?
— Vīrieši ar prostatas dziedzera un plaušu audzēju, taču pēdējā laikā ar plaušu vēzi arvien biežāk saslimst arī sievietes. Viņām pārsvarā tomēr ir krūts vēzis. Par laimi, bērnu manā reģistrā nav. Šogad vairāki vairāki jauni cilvēki saslima ar balsenes audzēju. Bija arī mutes dobuma audzēji. Mēs uz vietas veicām manipulācijas, kuru rezultātā pacients barību uzreiz saņem barības traktā, nevis caur muti. Izveidojām īpašu atveri.
Palīdz arī Aizkrauklē
— Vai onkoloģiskos pacientus aprūpē arī Aizkraukles slimnīcā?
— Mums ir aparatūra, kas pacientu pārbauda un veic analīzes. Pēc operācijas pacientu mūsu slimnīcā varam aprūpēt atbilstoši prasībām. Pirms operācijas Onkoloģijas centrā pacientu tepat varam tai sagatavot, izmeklējot ar datortomogrāfu un citu aparatūru. Mēs novērojam arī daudzas sievietes ar mastopātijām un citiem labdabīgiem veidojumiem. Dažas pacientes nereti pārmet — es pie jums gāju, bet tagad man ir vēzis! Pārbaudes jāveic regulāri, lai laikus atklātu veidojuma izcelsmi.
Nedrīkst nokavēt, kad labdabīgais audzējs sāk pārveidoties ļaundabīgajā, tad pacientei jābūt gatavai operācijai Onkoloģijas centrā. Par šīm operācijām nav jāmaksā, jo tās nav plānveida operācijas. Nekad neesmu dzirdējis, ka operācija tiktu atlikta.
Slimnieku ir vairāk
— Daudziem patlaban nav naudas, tāpēc retāk apmeklē ārstus. Vai tā dara arī onkoloģijas pacienti?
— Šogad pacientu ir vairāk, tomēr nereti pēc izmeklēšanas, kad cilvēks nokļūst Onkoloģijas centrā, atklāj, ka viņam ir pat vairāki audzēji. Ļoti satrauca kāds gadījums, kas liecina par cilvēka bezatbildību. Kāds pacients, kas Aizkrauklē dzīvo piecu minūšu gājienā no poliklīnikas, pie ārsta nevērsās, un slimība jau ir progresējusi. Es vēl saprastu, ja cilvēks dzīvotu tālu laukos, bet, ja blakus ir ārstniecības iestāde, tad nu gan jāvaino tikai pašam sevi. Ja arī jūtaties labi, tomēr reizi gadā obligāti vajag apmeklēt ģimenes ārstu, veikt analīzes un rentgenā pārbaudīt plaušas. Sievietēm obligāti jāapmeklē ginekologs.
— Kā sadzīvot ar vēzi?
— Pēc operācijas, ja pacients pilnībā uzticas ārstam, dzīvo un labi jūtas pat daudzus gadus. Ir dažādi paņēmieni, kā atvieglot sāpes, kā atklāt primāro audzēju, kā izņemt slimos audus, lai neveidotos metastāzes.
Kāda kundze pēc nieres audzēja operācijas, jau mājās esot un neveiksmīgi griežoties, salauza augšstilba kaula kakliņu, un pacientei noteicām pretsāpju un kaulus spēcinošu terapiju. Šinī gadījumā slimniece saņēma labus kaulus spēcinošus preparātus, operācija nebija vajadzīga, jo kauli saauga, arī gūža netika protezēta. Viņa pēc nieres operācijas un kaula lūzuma dzīvo jau 13 gadu, nedaudz klibo, taču ir dzīvespriecīga un pietiekami spēcīga, lai aprūpētu ģimeni un pat izravētu dārzu.
Ārstam jāuzticas
— Jūs vienmēr pacientam atklājat, ka viņam ir vēzis, vai katrā situācijā attieksme ir individuāla?
— Ja cilvēks ārstējas pie onkologa, viņš pats saprot, kāda saslimšana tā ir. Tomēr saruna ir vajadzīga, ja ne ar pašu pacientu, tad ar tuviniekiem. Pārsvarā diagnozi pasaku pašam pacientam, lai mēs kopīgiem spēkiem varētu slimību uzvarēt. Pacientam jāsaprot, ka jācīnās, un jāuzticas ārstiem. Tagad ir tik daudz arī tautas līdzekļu, kas palīdz. Galvenais ir cilvēka griba, tā liek viņam domāt, kustēties, sevi kontrolēt un ir virzītājspēks dzīvei.
Mana pieredze liecina — lai kāds cilvēks savā mūžā bijis, slimojot ar vēzi, viņš ļoti grib dzīvot. Ir cilvēki, kas pēc diagnozes noteikšanas it kā samierinās, ka ilgi nedzīvos, un pasaka — es pie jums vairs nenākšu. Taču, kad sākas sāpju laiks, slimnieks tomēr atrod ārstu un ir ar mieru darīt visu, lai dzīvi pagarinātu. Viņš izmanto gan medicīnas, gan tautas līdzekļus. Nav bijis tāda pacienta, kas teiktu — man neko vairs nevajag. Šiem cilvēkiem jāsaņem viss, lai mazinātu ciešanas.

Staburags.lv ARHĪVS

Diagnoze “vēzis” vēl nenozīmē dzīves beigas

Kategorijas