Jāpļauj ātri un rūpīgi

2009. gada 5. novembris 09:02

2211

Jānis Dzenis “Kalnavotu” saimniecībā Kokneses pagastā šonedēļ domā beigt griķu pļauju. 80 hektāru platībā. Saimnieks stāsta, ka raža šogad padevusies godam. Labs birums ir ap 1,2 tonnas no hektāra, bet šīgada rādītāji ir augstāki par vidējiem.

Laika prognozēm netic
Griķu pļaušanas laiks sākas pēc pirmajām salnām, kad stublāji nokalst, griķi sāk birt, lauki kļūst izbraucami pēc rudens lietavām. Šoruden kādu laiku stipri lija, tad kļuva vēsāk, bet mitruma dēļ lauki bija neizbraucami. Pagājušajā nedēļā pirmie mēģinājumi kādā laukā esot beigušies neveiksmīgi — kombains iestiga dubļos, un to izvilka ar divu traktoru palīdzību.
— Pievīla arī laika prognozes. Ja salīdzina to, ko vēsta ziņās, un to kāds patiesībā ir laiks, sķiet, ka laika ziņas kāds raksta uz labu laimi — stāsta Jānis Dzenis. Šonedēļ katru nakti piesalst, tāpēc jāizmanto dienas agrās stundas un pievakares, kad zeme ir stingra. Šādus laika apstākļus sola vēl šodien. Tas ļautu pļauju pabeigt. Dienai iesilstot, zemākajās vietās kombainam jācīnās ar zemes pievilkšanas spēku, un šur tur lauks paliek nenopļauts, pārāk dziļie dubļi attur kombainieri Aldi Āri riskēt.
Citus gadus stiprie rudens vēji griķus izbirdina un pļaušanai paliek maz. Šogad, par laimi, tie paspēja nosalt un sagult pie zemes. Jāpļauj ātri, lai kombains negrimtu, un tajā pašā laikā uzmanīgi, lai nerastos zudumi izbirdinot vai nenopļaujot.
Kombains pa lauku pārvietojas ātri un drīz vien piestāj pie traktora, lai iztukšotu bunkuru.
— Put labi, — nosaka Jānis — Tātad sausi, nevajadzēs daudz žāvēt. Citreiz mitruma mērītāji “sit pāri”, jo ieprogrammēti rādīt mitrumu līdz 30 procentiem. No tādas ražas nekādas jēgas, jo lieli līdzekļi jāpatērē kaltēšanai.
Holandiešiem garšo pankūkas
— Kāpēc tomēr audzējat šādu kultūru?
— Esmu bioloģiskās lauksaimniecības piekritējs, un griķi nepieciešami kultūraugu apritei. Vienu un to pašu sēt nevar, kultūras jāmaina. Griķu sēja ir viens no starpposmiem. Uzturvērtības ziņā tie pielīdzināmi auzām un ir viena no visvērtīgākajiem.
1996. gadā aizkrauklieši kopā ar Skrīveru zemkopības institūtu un “Rīgas dzirnavnieku” vieni no pirmajiem valstī sākām griķu audzēšanas programmu. Iesākām ar 300 hektāriem visā Latvijā, un dažu gadu laikā platības palielinājās līdz 9 tūkstošiem hektāru. Tad neglīti ar audzētājiem izrīkojās tas pats “Dzirnavnieks”. Prognozējot labu ražu un pārprodukciju, sāka “spēlēties” ar iepirkuma cenu. Daudzi cieta zaudējumus.
— Vai griķi pieprasīti arī Eiropā?
— Vācijā maz. Tur pat īsti nesaprot ko ar tiem darīt. Piedāvājām kā ekoloģisku produktu, safasējām glītās paciņās. Eksperimentāli viņi piekrita izmēģināt, ēda nepārstrādātus. Savukārt holandieši, izmēģinot dažādas maizes cepšanas receptes, griķu miltus pievienoja kviešu miltiem dažādās proporcijās. Degustācijās eksperti atzinuši, ka, piemēram pankūkas ar šo miltu piejaukumu garšo vislabāk. Līdz ar to viņi ieinteresēti noteiktu daudzumu griķu iepirkt.

Staburags.lv ARHĪVS

Jāpļauj ātri un rūpīgi

Kategorijas