Ministrijas plānus uzzina no laikrakstiem (papildināts)
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) līdz 2015. gadam ieplānojusi reorganizēt pusi no savā pakļautībā esošajām profesionālās izglītības iestādēm. Tomēr ministrijas nākotnes plānus pašas profesionālās izglītības iestādes uzzina lielākoties no preses izdevumiem, nevis pirmavota.
No pašreizējām 59 profesionālās izglītības iestādēm IZM piedāvājusi saglabāt 31, tajā skaitā 11 kompetenču centru, savukārt 18 skolu plānots nodot pašvaldībām, kuras tās apvienotu ar vispārējās izglītības vai interešu izglītības iestādēm.
Par skolas nākotni šobrīd neziņā ir arī Vecbebru profesionālās vidusskolas direktors Jānis Bakmanis.
— Ziņu par ministrijas plāniem attiecībā uz mūsu skolu nav, — saka Bakmaņa kungs. — Ceram, ka skolu saglabās, jo esam vienīgie Latvijā, kas sagatavo biškopjus. Tāpat cerams, ka atļaus palielināt uzņemamo audzēkņu skaitu. Pērn finansējuma trūkuma dēļ atļāva uzņemt tikai 60 audzēkņu. Taču diemžēl bieži vien par jaunumiem, kas attiecas uz mūsu nozari, uzzinām no plašsaziņas līdzekļiem. Tad atliek vien lūgt ministrijas ierēdņus apstiprināt vai noliegt šo informāciju. Jaunākā informācija no ministrijas līdz profesionālajām skolām “ceļo” ļoti lēni.
Viens no reformas uzdevumiem ir pakāpeniska profesionālo skolu audzēkņu īpatsvara palielināšana vidējās izglītības posmā, proti, nodrošinot, ka aptuveni puse no audzēkņiem pēc pamatskolas beigšanas izvēlas mācīties profesionālās izglītības iestādēs.
Līdz ar to paredzēts apvienot tās iestādes, kuru darbību pēc ministrijas domām ir optimālāk nodrošināt ar vienotu administrāciju un infrastruktūru, konsolidēt programmas un veidot integrētas izglītības iestādes, piedāvājot pašvaldībām pārņemt izglītības iestādes, kuru piepildījums ir prognozējams mazāk par 50%.
Savukārt skolas, kuras netiks pakļautas reorganizācijai, IZM plānojusi renovēt un pilnībā aprīkot, tam paredzot papildu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un citu finansēšanas avotu līdzekļus. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem līdz 2013. gadam šim mērķim no ERAF būtu nepieciešams novirzīt 242 miljonus latu, no kuriem 150 miljonu būtu nepieciešami ēku renovācijai un siltināšanai, 50 miljonu latu — ēku aprīkošanai, bet 42 miljoni latu — dienesta viesnīcu renovācijai.
Nākotnē IZM plānojusi arī mainīt profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas principus, paredzot, ka pašvaldības finansē visa veida izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumus, bet valsts — šo iestāžu skolotāju algas. Tāpat paredzēts pilnveidot pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, arī profesionālajā izglītībā ieviest finansēšanas modeli "nauda seko skolēnam" un izstrādāt jaunu Profesionālās izglītības likumu.
Vērienīgākā profesionālo skolu optimizācija gaidāma Zemgalē, kur no esošajām septiņām arodskolām IZM padotībā plānots saglabāt divas, kas darbotos kā kompetenču centri. Pirmais no tiem tiktu veidots, Jelgavas Amatniecības vidusskolu apvienojot ar Jelgavas Amatu vidusskolu, bet otrais uz Aizkraukles arodvidusskolas bāzes.
Vecbebru profesionālā vidusskola un Viesītes arodvidusskola, ja tās nepārņems pašvaldības, kļūs par Aizkraukles arodvidusskolas filiālēm.
Kategorijas
- Reklāmraksti
- Afiša
- Balles
- Izstādes
- Koncerti
- Teātris
- Citi pasākumi
- Sporta pasākumi
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Veselība
- Vaļasprieks
- Lietotāju raksti
- Latvijā un pasaulē
- Dzīve laukos
- Izglītība
- Operatīvie dienesti
- Novadu ziņas
- Aizkraukles novadā
- Jaunjelgavas novadā
- Kokneses novadā
- Neretas novada
- Pļaviņu novada
- Skrīveru novadā
- Vecumnieku novadā
- Viesītes novadā
- Sports
- Viedokļi/Komentāri
- Statiskas lapas
- Pazudis/atrasts
- Abonēšana
- "Staburaga" projektu raksti
- Kultūra